Rīgas apgabaltiesa par dalību 2009. gada Vecrīgas grautiņos vienam no apsūdzētajiem pirmdien piesprieda 100 stundu piespiedu darba, lai gan prokurore prasīja sodīt ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem. — Kā vērtējat, vai, jūsuprāt, sods ir adekvāts nodarījumam, ņemot vērā faktu, ka apsūdzētais savu vainu ir atzinis? — vaicājām vakar Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Henrihs no Madonas: — Tas ir atkarībā no nodarījuma, ja viņš kaut kādā veidā ir bijis vainīgs pie organizēšanas, pie nopietnu materiālo zaudējumu radīšanas trešajām personām, tad tas noteikti ir par maz, bet ja vienkārši, bara instinkta vadīts, tajā visā iesaistījās, tad, manuprāt, tas ir pilnīgi pietiekami.
Andis no Madonas: — Viss ir atkarīgs no tā, ko viņš darīja. Ja viņš gāja to šņabja veikalu demolēt, tad varbūt vajadzēja kaut ko vairāk, bet tiem, kas tur vienkārši bļaustījās, šis sods arī varēja būt mazāks, un vispār: brīvību cīnītājiem pret valsts patvaļu!
Mihails no Madonas: — Es neesmu ne tiesnesis, ne prokurors, bet, manuprāt, vajadzēja tomēr bargāku sodu. 100 stundu piespiedu darba — kas tad tas ir.
Liena no Lubānas: — Grūti pateikt. Vai tik tomēr nav par maz? Manuprāt, sodam vajadzēja būt bargākam, tomēr grautiņš bija pamatīgs, veikalu izdemolēja, skatlogus, policijas mašīnu apgāza un sadauzīja.
Marija no Madonas: — Ļoti grūti spriest. No vienas puses, ja pats labprātīgi atzīst savu vainu, tad varbūt arī ir pietiekams sods. Viss jau arī ir atkarīgs no tā, kāds cilvēks: ja viņam tas nāk par mācību, tad viss ir kārtībā. Lai pastrādā un padomā par dzīvi!
Inta no Vestienas: — Sods ir pilnīgi pietiekams, jo gāja taču visi barā, kopā. Lai nostrādā tās simt stundas, tad citreiz varbūt padomās, pirms kaut ko tādu darīt.
Aptauju veica BAIBA MIGLONE un AGRIS VECKALNIŅŠ