Varakļānu novada muzejā, kas atrodas grāfa Mihaela Jana Borha celtajā pilī, atnācējus sagaida pagātnes elpa. Te savākti un stendos sakārtoti daudzi un dažādi materiāli, kas stāsta par Varakļānu puses ļaudīm un agrāko gadu notikumiem.
Sevišķa vieta ierādīta grāfam Mihaelam Janam Borham (1753-1811) un viņa sievai Eleonorai Kristīnei (1766-1844). Saglabājušies Borha rokrakstā tapuši dokumenti, viņa zīmogs un citi materiāli. Tā ir cieņa pret to laiku un tiem cilvēkiem, kas Varakļānos uzcēla pili. Reizē izveidots arī skaists parks.
Pavisam nesen – 20. oktobrī – Varakļānu novada muzejs atzīmēja desmit darba gadus. Tiesa, muzejs savu darbu sācis mazliet agrāk – 1997. gada 13. septembrī. Septiņus no šiem desmit gadiem muzeju vada Terese Korsaka. Novada muzeja pamatus lika vēstures skolotājs un liels Varakļānu puses patriots Jānis Piļpuks. Šoreiz uz sarunu esmu aicinājis Varakļānu novada muzeja vadītāju un Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes locekli TERESI KORSAKU.
– Vispirms, lūdzu, iepazīstiniet mazliet ar sevi.
– Nāku no Rēzeknes puses. Beidzu Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu, pēc tam nokļuvu Varakļānos. Esmu te strādājusi dažādās vietās – bijušajā Varakļānu linu fabrikā, bērnudārzā "Sprīdītis" un citur. Visilgāk – četrpadsmit gadu – biju mākslinieciskā noformētāja bijušajā lielsaimniecībā "Latgale". Pārdzīvoju arī pārmaiņu laikus, kad viss juka un daudz kas beidza pastāvēt. Savu laiku prasīja arī pašas bērnu audzināšana. Varakļānu muzeja novadā nokļuvu gandrīz vai nejauši. Zināju, ka brīva ir muzeja vadītāja vieta. Pieteicos pilsētas domē. Izdomāju, ka mana izglītība šajā darbā var noderēt. Pagāja vairākas nedēļas, es biju jau gandrīz zaudējusi cerības uz labvēlīgu iznākumu, bet tad, man par prieku, pienāca aicinājums stāties pie muzeja vadītāja pienākumu pildīšanas. Dome pieņēma mani darbā. Ko darīt? Sāku kārtot jau savāktos materiālus. Toreiz muzeja rīcībā bija trīs istabas. Īstenībā es tomēr vēl nezināju muzeja darba specifiku. Momentā kādam paprasīt padomu arī nebija iespējams. Īstajā laikā saņēmu aicinājumu uz kursiem Jēkabpils vēstures muzejā. Tur arī ieguvu pirmās nopietnās zināšanas muzeja darbā. Pamazām sāku strādāt, un man šķiet, ka, pateicoties lielajam pašvaldības un sabiedrības atbalstam, ir izdevies paveikt samērā daudz. Muzejā vairs nav tikai trīs istabas, bet daudz vairāk telpu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 17.11.2007.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
AGRA VECKALNIŅA foto