Ilgi gaidītais notikums Latvijas kinodzīvē ir klāt. Mēs beidzot esam saņēmuši ambiciozāko, dārgāko, patriotismu audzinošāko, specefektiem bagātāko un visilgāk veidoto filmu atjaunotās Latvijas vēsturē – Aigara Graubas režisēto filmu „Rīgas sargi".
Filmu var saukt par latviešu „blokbāsteru". Jau pirmajās divās tās izrādīšanas dienās kino cienītāji nopirkuši vai rezervējuši aptuveni 14 000 biļešu, kas Latvijas kinodarbam ir neierasti liels skaits.
Pats „Rīgas sargus" vēl neesmu noskatījies, taču, iepazīstoties ar plašsaziņas līdzekļos lasāmajiem filmas vērtējumiem un komentāriem par to, vēlme noskatīties Aigara Graubas darbu ir radusies nopietna.
Jāatzīstas, ka iepriekšējais Graubas un Andreja Ēķa kopdarbs „Baiga vasara" man īsti neiepatikās. Pārāk liels uzsvars filmā tika likts uz romantisko mīlasstāstu, līdz ar to mazāk laika dodot pārējo filmas notikumu izklāstam un vēsturisko personu (Ulmanis, Munters u. c.) tēlu attīstībai. Iespējams, ka tā bija filmas veidotāju vēlme izpatikt potenciālajam ārzemju skatītājam, jo ne vienreiz vien tika uzsvērts, ka „Baiga vasara" būs Latvijas kino eksportprece (tiesa, līdz tam šis darbs tā īsti nepavilka). Cik noprotams, šoreiz Grauba ar Ēķi ir mācījušies no savām kļūdām un, kaut arī nav atmetuši domu par „pasaules iekarošanu", visupirms jau ir radījuši kino latviešu skatītājam, un man šķiet, ka skatītāji šo vēlmi ir uztvēruši. Vai gan citādi citkārt autortiesības ignorējošas interneta mājaslapas, kurās tiek piedāvāta iespēja lejuplādēt filmas, mūziku, datorspēles utt., būtu ieviesušas aizliegumu lejuplādei piedāvāt filmu „Rīgas sargi". Manā praksē – bezprecedenta gadījums un, nenoliedzami, cieņas izrādīšana minētajam kinodarbam un Latvijas kino kopumā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 17.11.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS