Roze, šķiet, ir vienīgais zieds, kura nosaukumu zina pilnīgi visi vīrieši. Nez vai kāda sieviete spēj palikt vienaldzīga pret sarkano, saldi smaržojošo, bet arī durstīgo rozi mīļotā vīrieša rokās?
Roze, atceļojusi līdz mūsdienām cauri gadsimtiem, ir skaistuma un mīlestības simbols daudzām tautām. Sena musulmaņu leģenda vēsta, ka tā ir dāvana no debesīm zemei, kur rozei jākļūst par visu puķu pavēlnieci. Rādās, ka leģenda ir kļuvusi par īstenību, jo ne par velti rozi dēvē par ziedu karalieni.
Rozes uz šīs planētas jau zēla un plauka, pirms to sākām apdzīvot mēs, cilvēki. Ir atrastas arheoloģiskas liecības, ka tās ir vairāku miljonu gadu vecas. Tāpat ir zināms, ka sastopamas gandrīz visos kontinentos. Pasaulē vecāko, aizvien augošo rozi var redzēt Hildesheimas pilsētā Vācijas ziemeļrietumos. Šī roze ir aptuveni 1000 gadus veca un aug pie Svētās Marijas katedrāles mūriem.
Savvaļā sastopamas ap 350 rožu šķirņu, uz kuru bāzes selekcionāri ir izveidojuši ap 30 tūkstošiem moderno rožu šķirņu. Izrādās, ka rožu kolekcionēšanu pirmā uzsāka ķeizariene Žozefīne de Bogarnē (1763-1814), Napoleona sieva. Viņa izveidoja pasaulē pirmo rozāriju, kurā auga 250 rožu šķirnes. Arī Latvija var lepoties ar savu pasaulē atzītu rožu selekcionāri Dzidru Riekstu, kura līdz šim izveidojusi 19 parka rožu šķirnes. Savām šķirnēm selekcionāre pārsvarā devusi meiteņu vārdus: Pārsla, Guna, Skaidra, Agnese, Līga, Zaiga, Enija u. c.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.07.2012.
Autors: ANDREJS VĪTOLIŅŠ,
Latvijas Stādu
audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs