– Vai jūs atbalstāt Staburaga klints atsegšanu no ūdens vai piederat pie tiem, kas uzskata, ka tas nav iespējams un tāpēc Staburags arī turpmāk labāk lai paliek ļaužu atmiņā kā latviešu tautas svētums un simbols? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Daina: – Es domāju, ka Staburagu vajag atsegt no ūdens, ja vien tas ir tehniski iespējams. Staburags ir mūsu tautas svētums, atmiņā saglabājies kā kaut kas skaists un vienreizīgs. Cilvēkiem bija, kur aizbraukt un uz ko paskatīties. Arī es savulaik esmu tur bijusi. Toreiz, kad Pļaviņu HES celtniecības laikā tika upurēts Staburags un atdots Daugavas dzelmei, tā bija liela kļūda.
Madoniete Ņina: – Te drīzāk jājautā, kāpēc Staburagu vispār vajadzēja noslīcināt? Vai to atsegt no ūdens tagad vispār ir iespējams, un cik tāds projekts maksās? Jau tagad raudam, ka nevaram iztikt, aizņemamies miljardus no Starptautiskā Valūtas fonda, taisnojamies, ka nav naudas sociālajai palīdzībai. Kur valsts ņems tos miljonus Staburaga glābšanai? Turklāt klints ainava zem ūdens arī ir jau izmainījusies.
Madonietis Andris: – Pēdējoreiz Staburagu redzēju pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Atceros, kā klints virsotnē zaļoja bērzs. Ja vien tas ir tehniski iespējams un ir arī iespēja piesaistīt finansējumu, es būtu par to, lai Staburagu atsegtu un to varētu skatīt gan tie, kas to savulaik ir jau redzējuši, gan tie, kas to ir aplūkojoši tikai fotogrāfijās.
Andris no Dobeles: – Ja vien to varētu izdarīt, ja tas ir tehniski iespējams un ja ir arī tāds finansējums, tas būtu jādara. Taču, manuprāt, tas vairs nav reāli. Esmu bijis tai vietā, bet, cik skaists ir bijis Staburags, esmu redzējis tikai fotogrāfijās. Labprāt to skatītu dabā.
Imants no Cesvaines: – Šāds projekts izmaksātu ļoti dārgi, un nav pārliecības, ka iespējams atgriezt bijušo skaistumu. Ja valstij tāda nauda būtu un netiktu nodarīts pāri Daugavai, varbūt varētu arī kaut ko tādu mēģināt.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA