– Kā jūs šogad svinēsit Jāņus – ugunskuru kursit un Jāņu sieru baudīsit savu māju pagalmos vai varbūt pie Jāņiem un Līgām brauksit ciemos? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Pēteris no Liezēres: – Ko viens pats cilvēks var ieplānot? Ja nu vienīgi aiziet pie kaimiņiem un kopā palīgot. Varbūt tā arī darīšu, bet, visticamāk, paskatīšos televizoru. TV jau diezgan daudz rāda ar līgošanu un Jāņu svinēšanu saistītus sižetus, filmas, un arī tas rada Līgo svētku noskaņu. Droši vien būs siers, un arī šašliki tiks cepti. Šogad Jāņi ir īsi, tikai divas brīvdienas. Ciemos varēs atbraukt viegli, bet projām aizbraukt daudziem jau būs grūtāk…
Lilija no Mētrienas: – Mums mājās ir Jānis, un Jāņus svinēsim mājās. Arī mazie jāņubērni ir turpat – vienam ir divi gadi, bet mazākajam – tikai gadiņš. Tāpat kā citus gadus, iekursim ugunskuru, paši siesim sieru un paši arī dziedāsim līgodziesmas.
Māris no Gulbenes: – Līgosim savās lauku mājās. Būs ugunskurs un līgodziesmas, bet sieru gan paši nesienam, esam pilsētnieki, tāpēc to arī pērkam. Ciemos gaidām arī Jāni, tikai nezinām, vai atbrauks. Tas, cik lustīga būs līgošana, lielā mērā būs atkarīgs no laika apstākļiem un kompānijas. Taču neatkarīgi no tā, vai līs lietus vai spīdēs saule, Jāņus noteikti svinēsim.
Madoniete Biruta: – Es braukšu ciemos uz Lubānu, 22. jūnijā svinēsim meitai 50 gadu jubileju. Turpat arī līgosim. Būs pašu siets siers, tas tomēr garšīgāks. No Jāņu tradīcijām vislabāk patīk ugunskura kuršana, lēkšana tam pāri. Kādreiz bērnībā tika iedegta darvas muca, un tas bija vēl skaistāk. Arī tagad tā varētu darīt, bet darvas jau nav.
Vilis no Lubānas: – Ir saņemts uzaicinājums doties uz Somiju, tāpēc šogad līgošu Lahti, nevis mājās. Varēšu salīdzināt, kā mēs to darām Latvijā un kā līgo Somijā. Līdzi ņemšu Meirānos sietu sieru. Veikalā pirktajam tomēr nav tādas garšas, kā mājās gatavotam sieram. Līgots tiek vienmēr, jo man ir dēls Jānis. Katru gadu iekuram ugunskuru, lecam tam pāri un visi kopā dziedam līgodziesmas.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA