– Vai jūs neizbiedēja lielie pērkona dārdi un zibeņošana naktī uz pirmdienu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Uģis: – Šī nakts bija nemierīga. Es strādāju nakts maiņā ugunsdzēsējos. Kad pērkons sāka dārdēt, mūs visus pārņēma nemiers. Bez divdesmit minūtēm četros saņēmām izsaukumu, ka kādā mājā Ļaudonas pagasta Beļavas pusē ir iespēris zibens. Devāmies dzēst ugunsgrēku, bija jābrauc pa līkumotu ceļu. Cilvēki nebija cietuši un paspēja kaut ko no mantām iznest. Uz mājas jumta bija stārķa ligzda. Kā mums pastāstīja mājas saimniece, viņas vecmamma bija teikusi, ka mājas ar stārķa ligzdu ir pasargātas no zibens spērieniem, bet šajā reizē tā tomēr nenotika. Pērkona dārdi šoreiz gan bija citādāki nekā parasti – tādi nepārtraukti, cits pēc cita…
Juris no Sarkaņiem: – Nebija nekādas vainas, pērkona dārdi mani netraucēja, gulēju mierīgi, neko bargu nejutu, bet es jau no negaisa nebaidos. Pirms kādas nedēļas biju Igaunijā, tur pērkons bija draudīgāks. Es dzīvoju mājā, zibensnovedēja gan nav, bet mājas priekšā aug simtgadīgi ozoli. Tie tad arī sargā no zibens spērieniem.
Rīdzinieks Agris: – Zibens un pērkona dārdi naktsmieru netraucēja, Rīgai jau tie naktī uz pirmdienu gāja secen. Šogad pērkonu es gan nemaz vēl neesmu dzirdējis. Zibensnovedēja mājai nav, bet tās priekšā aug ozols.
Jānis Gailums no Barkavas: – Es gulēju labi. Naktī pērkonu nemaz nedzirdēju, tas pie mums, Barkavā, bija kaut kur ap septiņiem, kad atskanēja liels blieziens, bet tā pa nakti viss bija mierīgi, neko nejutu. Dzīvoju sociālisma laikos celtajā mājā ar šīfera jumtu, un tajā, manuprāt, zibensnovedēja nav. Ja būtu metāla jumts, tad droši vien būtu arī zibensnovedējs.
Svetogors no Daugavpils: – Madonā esmu iebraucis kā tūrists. Tā kā atbraucu tikai šorīt, nekādus pērkona dārdus nedzirdēju, bet pērkonu šogad esmu dzirdējis jau vairākas reizes. Ir jādzīvo ar ticību, no negaisa un pērkona nevajag baidīties.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA