Muskuļu spasticitāte veidojas pēc tādām smagām slimībām kā insults, cerebrālā trieka, izkaisītā skleroze, galvas trauma un muguras smadzeņu bojājums. Tās ir slimības, kas skar centrālo nervu sistēmu un rada kustību kontroles traucējumus.
Spasticitātes gadījumā notiek pastiprināta locekļu saliekšanās vai atliekšanās, kas būtiski ierobežo pārvietošanos un ikdienas aktivitātes, līdz ar to pasliktina dzīves kvalitāti. Vairumā gadījumu pacients kļūst atkarīgs no līdzcilvēku un kopēju palīdzības, jo paša spēkiem vairs nevar satvert un noturēt priekšmetus, pats paēst un padzerties, veikt ierastos ikdienas darbus, apģērbties un nodrošināt higiēnu. Bieži pacienti tādēļ zaudē dzīvesprieku, darbspējas un kļūst par invalīdiem.
Tomēr jau gandrīz piecpadsmit gadu Latvijā un vairāk nekā divdesmit gadu pasaulē spasticitātes radītos kustību traucējumus var mazināt ar botulīna toksīna injekcijām, kombinējot tās ar rehabilitāciju un citu medikamentu lietošanu. Šīs pieejas efektivitāte pierādīta dažādos pētījumos, un klīniskajā praksē tā ir atzīta par vienu no efektīvākajām kustību kontroles atgūšanas veicināšanā un pacienta atgriešanās pilnvērtīgā dzīvē sekmēšanā.
Spasticitāte nav slimība, bet klīnisks sindroms. Kustību traucējumu izpausmes var būt ļoti dažādas, sākot no vieglākiem gadījumiem, kad kustības ir tikai nedaudz ierobežotas, līdz pat ļoti smagām formām ar pilnīgu darbspēju zudumu, kad stipri savilkto muskuļu dēļ locītavu nevar izkustināt pat ar lielu spēku.
Dažreiz spasticitāte ir tik stipra, ka, piemēram, rodas brūces no pirkstu nagiem, kas iespiežas plaukstas ādā. Spasticitāte var būt saistīta ar stiprām sāpēm muskuļu spazmu laikā, kā rezultātā cilvēkam nav iespējams naktī gulēt.
Saskaņā ar pētījumiem, vismaz vienai trešdaļai pacientu, kam ir paliekošas insulta sekas ar kustību traucējumiem, ir arī spasticitāte. Turklāt šis sindroms ir aptuveni 70% bērnu ar cerebrālo trieku. Savukārt pacientiem ar izkaisīto sklerozi rokas spasticitāti novēro 40-60% gadījumu, bet ar muguras smadzeņu bojājumiem – pat pusē gadījumu.
Visā pasaulē ārsti kā svarīgu problēmu norāda spasticitātes savlaicīgu diagnosticēšanu. Neraugoties uz lielo cilvēku skaitu riska grupās, kas slimo ar slimībām, kuras veicina spasticitātes attīstīšanos muskuļos, nereti tās simptomi netiek atpazīti un netiek izmantota efektīvākā ārstēšanas metožu kombinācija. To daļēji varētu skaidrot ar to, ka spasticitāte var parādīties ne tikai uzreiz pēc saslimšanas, bet arī pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem, kad pacienta ārstēšanu nodrošina ģimenes ārsts.
Botulīna toksīna injekcijas mazina spasticitāti. Injekcijās muskulī tiek ievadīts no botulismu izraisošās baktērijas atvasināts medikaments – botulīna toksīns. Tas tiek ievadīts tieši tajā muskulī, kas ir spastisks. Rezultātā saspringtais muskulis pēc injekcijas pakāpeniski atslābinās. Injekcijas var veikt gan pieaugušiem pacientiem, gan bērniem.
Botulīna toksīna injekcija mazina muskuļu tonusu, bet medikamenta iedarbība pēc laika mazinās, un simptomi atjaunojas. Tad injekcija ir atkal jāatkārto. Atkārtošanai nav ierobežojumu, to dara, kamēr vien tā palīdz.
Šo injekciju metodi labākam rezultātam ieteicams kombinēt ar vingrinājumiem un dažādām palīgierīcēm – speciāliem pozicionēšanas krēsliem, ratiņiem, stāvēšanas vai staigāšanas ierīcēm. Ļoti populāra ir injekciju kombinēšana ar ortozēm, lai saglabātu vai veicinātu locītavas kustību apjomu.
Botulīna toksīna injekciju veikšana šobrīd Latvijā, tāpat kā vairumā valstu pasaulē, ir tikai ārstu kontrolē. Līdzīgi kā vakcīnām, šos medikamentus nevar iegādāties aptiekā. NRC „Vaivari" botulīna toksīna injekcijas veic jau kopš 1998. gada. To dara arī ārsti Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā „Gaiļezers".
Autore: ANITA VĒTRA,
Asoc. prof., Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari",
RSU Rehabilitācijas katedra