– Vai jūs, lai izsargātos no saslimšanas, potējaties pret ērču encefalītu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Jānis: – Tagad vairs nepotējos, ārzemju vakcīnām neuzticos. Krievu bija labākas. Turklāt potēties nav nekādas vajadzības, un arī ērces nekad nav vēl piesūkušās. Pie suņa gan tā vienreiz bija. Lēmums par to, vai vajag potēties, ir jāpieņem katram pašam.
Madonietis Aleksejs: – Pret ērču encefalītu esmu potējies. Tad ir drošāk, jo ērces ir visur – mežā, pļavās… Pagaidām gan neviena ērce nav piesūkusies, varbūt jūt, ka esmu potējies. Katrā ziņā pret ērču encefalītu vajadzētu potēties, jo ar tām nekad skaidri nevar zināt, kuras ar encefalīta vīrusu ir inficētas, bet kuras ne. Labāk tomēr ir potēties.
Edgars no Liezēres: – Es šo iespēju izmantoju jau daudzu gadu garumā. Medmāsiņa laikus paziņo, kad nepieciešams atkārtoti vakcinēties. Esmu biškopis, bišu stropi atrodas meža tuvumā, kur šo kukaiņu ir ļoti daudz. Ērces ir viscaur – gan mežā, gan zālē, un tās mūžīgi piesūcas. Kad uznāk vējš, nāk virsū kā tāda krusa.
Svjatoslavs no Aizkraukles: – Es nepotējos, kaut savā mūžā, sākot jau no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, sanācis strādāt arī mežā. Ērces ir piesūkušās daudzreiz, bet es no tām nebaidos. Nekādas komplikācijas neesmu izjutis, varbūt man ir jau izveidojusies dabiska imunitāte vai vienkārši ir veicies.
Guntis no Jēkabpils: – Es šo iespēju neizmantoju un par ērču encefalītu neko daudz nezinu, kā vienīgi to, ka tagad pavasarī tās aktivizējas. Neviena ērce līdz šim man nav piesūkusies. Taču tiem, kas ikdienā strādā mežā, droši vien būtu jāpotējas.
Jānis no Praulienas: – Kādreiz pret ērču encefalītu potējos, bet tagad vairs ne. Ja ērce arī piesūcas, man nesāp. Arī uz laboratoriju pārbaudīt tās nenesu. Vienīgi koduma vietu ierīvēju ar degvīnu, un tas palīdz. Ja ērces ir piesūkušās vairākkārt, tad, manuprāt, izstrādājas arī sava veida imunitāte.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA