Jāsecina, ka līdz ar siltākām dienām atsākusies kūlas ugunsgrēku sezona. Pirmais pērnās zāles degšanas gadījums reģistrēts jau 24. martā Cesvaines novadā, savukārt pagājušās nedēļas nogalē konstatēti trīs kūlas ugunsgrēki Madonas reģionā.
– 5. aprīlī dega 2,2 ha zāles pie Dzelzavas dzelzceļa stacijas. 6. aprīlī bija nopietnāks ugunsgrēks Varakļānos, Rīgas ielā, kur nodega neapdzīvota dzīvojamā māja. No šī ugunsgrēka liesmas pārmetās arī uz blakus esošā vienstāva šķūnīša jumtu, kā arī uz ēkām pretējā ielas pusē – vienai mājai aizdegās jumts, otrā īpašumā dega saimniecības ēkas jumts 10 kvadrātmetru platībā. Par laimi, pretējās mājās īpašumi tika nosargāti un liesmas apdzēstas, jo tajā dienā vējš bija liels. Bija sabraukušas piecas ugunsdzēsēju mašīnas no Rēzeknes, Viļāniem, Varakļāniem un Lubānas. Šajā gadījumā pastāv iespējamība, ka neapdzīvotā māja aizdegusies tādēļ, ka blakus cepts šašliks. Savukārt 9. aprīlī kūlas ugunsgrēkus atklātās platībās dzēsām Cesvaines novadā un Mētrienas pagastā, – pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Madonas daļas inspektors Erlands Stangainis. Viņš arī atgādināja, ka, pirmkārt, kūlas ugunsgrēki var kļūt nekontrolējami un bīstami ikvienam, taču, otrkārt, tas var dārgi izmaksāt arī zemes īpašniekam: – Fiziskai personai naudas sods ir no 200 līdz 500 latiem, tāda soda mēra kā brīdinājums kaut pirmajā reizē nav. Turklāt, ja cilvēks sodu nevar samaksāt, tiesa piespriež lēmumu uz 15 diennaktīm vainīgo arestēt. Vēl jo svarīgāk ir tas, ka dedzinātājs nav pat jāpieķer pie rokas, lai kāds tiktu sodīts – likums paredz, ka īpašuma īpašniekam vai lietotājam jānodrošina, lai viņa īpašumā netiktu dedzināta kūla.
Autore: LAURA VOITIŅA