– Vai jums šodien bija grūti izdarīt izvēli? – referenduma dienā jautājām Aronas un Mārcienas pagastā sastaptajiem cilvēkiem.
Igo no Zelgauskas: – Šāda referenduma varēja nebūt, bet, ja jau tas notiek, ir jānāk un jāpiedalās. Zelgauskā tādas problēmas, ka kāds neprastu runāt latviski, gan nepastāv un, domāju, arī Kusā ne. Ja notiek balsošana par tik nopietnu lietu, tad vienkārši nevar neiet. Jābalso taču nav par partijām, bet gan jāaizstāv latviešu valoda.
Modris Apsēns no Aronas pagasta: – Es, protams, tāpat kā daudzi citi mūsu pagasta iedzīvotāji, balsoju par latviešu valodu, lai tā mūsu zemē skanētu mūžīgi, tāpēc krustu balsošanas zīmē ievilku labajā pusē, tātad iestājos pret divvalodības ieviešanu. Es vienmēr piedalos gan vēlēšanās, gan referendumos un izsaku savu attieksmi. Redzat, cik daudz pasē man ir zīmogu.
Jānis Janiselis no Kusas: – Arī es esmu apzinīgs LR pilsonis un savu pilsoņa pienākumu vienmēr izpildu. Es balsoju pret divvalodības ieviešanu, kaut gan labi pārvaldu arī krievu valodu. To iemācījos, divus gadus nodienējot par „staršinu" padomju armijā. Arī ar cittautiešiem ikdienā sarunājamies latviski, jo daudzi no viņiem ir labi apguvuši latviešu valodu. Savulaik, kad strādāju ugunsdzēsējos Madonā, viens krievs gan runāja tikai krieviski, neraugoties uz to, ka viņa māte un tēvs savā starpā sarunājās latviski.
Ēriks no Mārcienas: – Es domāju, ka šis referendums būtībā ir lieks. Mēs taču dzīvojam Latvijā, latviskā valstī, un mums jārunā tikai latviski. Aizbraucot uz Angliju vai citām vietām Eiropā, mēs runājam tās valsts valodā, uz kuru esam aizbraukuši. Esmu pārliecināts, ka divvalodības ieviešana negūs atbalstu, katrs latvietis parādīs, ka viņš ir latvietis, un taisnība uzvarēs.
Ilmārs no Mārcienas: – Tik tālu, ka vajadzēja rīkot referendumu, nevajadzēja nonākt. Taču situācijā, kad tas notiek, visiem ir jānāk un latviešu valoda jāaizstāv. Palikt mājās un tajā nepiedalīties – tas nekam neder, jo valoda taču ir viena no valsts lielākajām pamatvērtībām.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA