14. februārī visā pasaulē atzīmē Valentīna dienu jeb visu mīlētāju svētkus. Pēdējos gados tā aizvien plašāk tiek svinēta arī Latvijā. – Kādas ir jūsu domas par Valentīna jeb Mīlestības dienas svinēšanu, un vai tā ir kļuvusi arī par jūsu ģimenes tradīciju? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Viesturs no Varakļāniem: – Man pret to ir diezgan vienaldzīga attieksme. Šogad nav arī tāda noskaņojuma, lai to svinētu, bēdīgi atgadījumi ir bijuši pēdējā laikā. Taču principā tie, kas grib atzīmēt Mīlestības svētkus, lai arī svin. Es neesmu pret Valentīna dienas atzīmēšanu.
Brigita un Emīls no Kusas: – Mūsu attieksme ir pozitīva, esam to vidū, kas to atzīmē. Svētku jau nekad nav par daudz. Lielas dāvanas nedāvinām, bet puķi viens otram gan pasniedzam.
Valērijs no Meirāniem: – Jā, mēs to svinam, un tā ir viena no mūsu ģimenes tradīcijām. Mīlestības dienā sarīkojam svētku vakariņas. Skaisti saklāts galds, sirsniņas, šampanietis, romantiska gaisotne, un, protams, deg svecītes. Mēs ar sievu kopā esam nodzīvojuši jau 26 gadus un Mīlestības svētkus 14. februārī svinam katru gadu.
Madonietis Andris: – Mīlestības diena ir jāsvin ar torti un ziediem mīļotajām sievietēm. Manējā gan patlaban jau pusgadu atrodas Anglijā, atpūšas pie mazbērniem: mazuļu ir daudz, tāpēc jāpalīdz un jāpieskata. Bet, neraugoties uz to, Mīlestības dienu arī šogad atzīmēšu. Puķe jau ir uz palodzes, vēl nopirkšu torti. Būs jāatceras jaunība, arī bērnība, vecāki un vecvecāki, kādi ir bijuši mani dzīves ceļi, kā nokļuvu Sibīrijā, kur sabiju 25 gadus.
Madoniete Iluta: – Nedaudz šo dienu atzīmējam arī mēs. Būs svinīgas vakariņas, jauka atmosfēra. Svētku jau tā ir par maz, kāpēc gan neatzīmēt Valentīna dienu? Ja sanāks, uzdāvināsim cits citam arī kādus nieciņus, jo arī tie sagādā prieku.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA