– Kādas ir jūsu domas par Satversmes tiesas lēmumu neapturēt referendumu, un vai jūs plānojat tajā piedalīties? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Ainis: – Esmu pret valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, kaut ko tādu tai piešķirt būtu galīgi garām. Es ceru, ka tā nenotiks, bet ar cerībām vien ir par maz – ir jāiet uz referendumu un jābalso pret ierosinātajiem Satversmes grozījumiem. Es parasti piedalos gan vēlēšanās, gan referendumos, un izņēmums nebūs arī šoreiz.
Madonietis Arvīds: – Es, protams, iešu, jo latviešu valoda ir jāaizstāv, Latvijā tai ir jābūt vienīgajai valsts valodai. Tautas nobalsošanā ir jāpiedalās, lai par to vienreiz un uz visiem laikiem tiktu skaidrībā, citādi visu laiku tikai strīdas un strīdas, bet tad, kad tauta būs par to nobalsojusi, bilde būs skaidra un šo jautājumu varēs noņemt no dienaskārtības.
Iveta no Ērgļiem: – Tas, ka uz referendumu jāiet, ir pats par sevi saprotams. Arī Satversmes tiesa lēmumu, neapturot referendumu, droši vien pieņēma, pamatojoties uz likumdošanu. Satversmē jau strādā juridiski gudrāki cilvēki, tāpēc nav pamata apšaubīt tās lēmumu. Nākotnē gan ir jāmaina likumdošana, lai šādus pekstiņus un parakstu vākšanu nevarētu sarīkot nepilsonis.
Madoniete Marta: – Es malā nekad nestāvu. Vai gan, būdams latvietis, vispār var neiet un nepaust savu attieksmi? Manuprāt, Satversmes tiesa gan varēja pieņemt lēmumu, kas neļautu, ka referendums vispār notiktu. Tā būtu pareizāk, kaut gan arī tauta var uz to aiziet un pateikt stingru „nē" krievu valodai kā otrai valsts valodai.
Madoniete Valda: – Es domāju, ka šim jautājumam vispār nevajadzēja ļaut tik tālu nonākt un šo problēmu tik ļoti saasināt. Pie tā vainojami abu veidu radikāļi. Sadzīvē jau tā nepastāv, cilvēki tautības nešķiro un runā tādā valodā, kuru saprot abi. Satversmes tiesas lēmums ir pareizs, nobremzēt referendumu bija jau par vēlu. Manuprāt, valdība tam ļāva tik tālu nonākt, lai novērstu uzmanību no bezdarba, cilvēku izbraukšanas utt. Kauns klausīties arī tautas skaitīšanas rezultātus, var tikai pabrīnīties, kā mūsdienās var būt tādi pierakstījumi…
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA