Izskaņai tuvojas 2011. gads, kas Latvijas vēsturē ir iezīmējies ar daudziem svarīgiem notikumiem, un spraigs tas bijis arī vēlēšanu komisijām. Kad 2010. gada nogalē par Madonas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēta ILVA ŠULMANE, nekas vēl neliecināja, ka nākamajā gadā notiks vairākas parakstu vākšanas gan par grozījumiem Satversmē, gan likumos, tiks atlaista 10. Saeima un notiks arī Latvijas vēsturē pirmās ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Sarunas sākumā Ilvu lūdzu nedaudz pastāstīt par sevi.
– Mana dzimtā puse ir Liepkalne. Esmu izjutusi mazo skolu privilēģiju, jo mācījos Liepkalnes pamatskolā. Ja klasē ir 8 bērni, tad skolotāji viņos, manuprāt, var ielikt visu to labāko, ko vien skolas gados ir iespējams dot, izturoties pret katru bērnu ar rūpīgu attieksmi un mīlestību. Pēc pamatskolas beigšanas mācījos Kokneses vidusskolā. Dzīvesvietai tuvāk gan bija Ērgļu vidusskola, bet Koknesi izvēlējos, draudzenes rosināta, un to nenožēloju, – uzsver Ilva Šulmane. – Man dzīvē vispār ir ļoti veicies gan ar klases un skolas biedriem, gan skolotājiem un klases audzinātājiem. Liepkalnes pamatskolā mums bija ļoti labs klases audzinātājs Laimonis Spalviņš, un arī par Kokneses vidusskolu es varu teikt tikai labus un atzinīgus vārdus. Esmu mācījusies arī Jēkabpils 3. vidusskolā pedagoģiskajā klasē. Pēc tās absolvēšanas sāku strādāt par bērnudārza „Irbītes" audzinātāju toreizējā Aizkraukles rajona Iršos, kur nostrādāju vairākus gadus, bet tad tika izdots likums, ka „māmiņu algu" vairs nemaksāja tad, ja bērni apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādes. Sākās masveida bērnu izņemšana no bērnudārza, un bērnudārzs Iršos tika slēgts.
Kādu laiku biju bez darba, tad sāku strādāt Madonas rajona bērnudārzā „Zīļuks" par audzinātāju, vēlāk arī par tā vadītāju, bet tad sastapu savas dzīves lielo mīlestību un pārcēlos pavisam uz citu pusi – Vecsaikavu, kur dzīvoju joprojām. Nācās mainīt darbavietu, jo izbraukāt nebija reāli, turklāt tolaik man nebija arī šofera tiesību. Tad piedzima bērni, kādu laiku padzīvoju mājās, tos audzinot, kamēr viņi sāka apmeklēt Praulienas bērnudārzu. Savukārt es pabeidzu datorkursus un sāku strādāt Madonā – EET „Vidzeme" par veikala vadītāju.
Patlaban strādāju Vidzemes apgabaltiesā par sēžu sekretāri. Pagājušajā gadā pabeidzu juridisko koledžu Gulbenē, iegūstot pirmā līmeņa augstāko izglītību.
– Vai darbs jums sagādā gandarījumu?
– Visu dienu esmu starp cilvēkiem. Neviena sēde jau nav vienāda. Darbs ir interesants, kaut gan protokolēt tiesā izskatītās krimināllietas emocionāli nav viegli. Taču katram darbam ir sava garoza, bet katrs darbs, kā es vienmēr saku, ir jādara ar mīlestību, un tad jau viss arī veicas.
– Taču katrs darbs prasa arī savas iemaņas. Kas jūsu darbā ir vissvarīgākais?
– Ir jābūt ļoti precīzam. Šis darbs nepieļauj nekādas atkāpes vai improvizāciju. Ir jāprot saklausīt un uztvert galveno domu, to ieprotokolēt maksimāli tuvu teiktajam. Tas ir diezgan sarežģīti un, lai šo darbu varētu veikt, ir jāspēj ilgstoši koncentrēties. Darba specifika ir tāda, ka sēde var sākties desmitos no rīta un ilgt pat visu dienu, un visu šo laiku ir ļoti uzmanīgi jāklausās.
– Šī precizitāte jums droši vien palīdz, vadot arī Madonas novada vēlēšanu komisiju.
– Tā patiešām noder. Madonas novada vēlēšanu komisiju vadu jau gadu – kopš pērnā gada decembra. Esam sastrādājušās un labi cita citu iepazinušas, darbojamies kā vienota, saliedēta komanda. Mums ir ļoti laba komisijas sekretāre – Anita Brimere. Un arī par pārējām novada vēlēšanu komisijas loceklēm es varu teikt tikai labus vārdus. Tas varbūt ir atkarīgs arī no katra paša, no tā, kāds esi, kā pret citiem izturies, bet katrā ziņā man šķiet, ka man apkārt visi cilvēki ir ļoti jauki.
– Vai pirms ievēlēšanas par novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju jums bija vēlēšanu darba pieredze?
– To pirmoreiz guvu, vadot Saikavas vēlēšanu iecirkni, bet vēlākajos gados tiku ievēlēta arī pašvaldības vēlēšanu komisijā un kā locekle darbojos gan 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, gan pēc Madonas novada izveides. Tā ka priekšstats par to, kas un kā jādara novada vēlēšanu komisijai, uzņemoties tās vadību, man jau bija. Pats sākums, kad uzticēja Saikavas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas pienākumus, gan bija grūtāks, jo tad daudz kas bija jāapgūst no jauna.
Tagad ir nesalīdzināmi vieglāk. Laba sadarbība ir izveidojusies ar Centrālo vēlēšanu komisiju, uz kurieni vienmēr var zvanīt neskaidrību gadījumā un konsultēties. Arī novada domē strādā atsaucīgi darbinieki, kā, piemēram, Laima Liepiņa, kas nekad neatsaka un sniedz nepieciešamo palīdzību.
– Kāds šis gads kopumā ir bijis Madonas novada vēlēšanu komisijai?
– Šogad vēlēšanu komisijām darba netrūka. Parakstu vākšanas sekoja cita citai, notika arī referendums par 10. Saeimas atlaišanu un ārkārtas parlamenta vēlēšanas, ievēlēta jaunā, 11., Saeima. Šajā saspringtajā laikā mums vienkārši bija jādara savs darbs, precīzi ievērojot CVK instrukcijas, lēmumus, likumus. Ja tas tiek darīts, tad iztiek arī bez sarežģījumiem.
– Tomēr ne jau visu ir iespējams paredzēt instrukcijās, nereti rodas arī neordināras situācijas.
– No tā izvairīties nav iespējams, bet neskaidrību gadījumā, kā jau teicu iepriekš, ir iespējams sazināties ar CVK un konsultēties. Daudz jau ir atkarīgs no pozitīvas komunikācijas. To, kā labāk rīkoties, pārrunājam arī savā starpā un tad pieņemam lēmumu. Tādu starpgadījumu, kuru dēļ mums tiktu aizrādīts vai kāds apstrīdētu parakstu vākšanas, referenduma vai vēlēšanu rezultātus, Madonas novada vēlēšanu iecirkņos šogad nav bijis.
– Vai vēlēšanu iecirkņu skaits Madonas novadā, jūsuprāt, ir optimāls, varbūt to skaitu, piemēram, Madonas pilsētā, kur parasti ir lielākais vēlētāju pieplūdums, ir nepieciešams palielināt?
– Pagaidām tas netiek plānots. Internetā lasīju, ka uz 10 000 vēlētāju ir jābūt vienam iecirknim. Tad jau gandrīz sanāk, ka mums to ir par daudz. Es domāju, ka Madonas pilsētā divi iecirkņi ir optimāls skaits. Katrā ziņā visiem vēlētājiem, kas to grib, tiek nodrošināta iespēja izdarīt savu izvēli. Arī ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās, kad Madonas pilsētā daudzi balsoja arī no citiem novadiem un pagastiem, lieli sastrēgumi neveidojās, garās rindās nebija jāstāv, nobalsot varēja visi. Domāju, vēlēšanu iecirkņi būtu jāsaglabā arī Saikavā un Jāņukalnā, ja gribam, lai nesamazinās vēlētāju aktivitāte. Ja uz vēlēšanu iecirkni atnāk un nobalso vairāki simti vēlētāju, tas ir rādītājs, kuru vajadzētu ņemt vērā, jo, ja vēlēšanu iecirknis nebūs tik tuvu dzīvesvietai un būs jādodas uz kādu citu, vismaz 10-15 km tālāku iecirkni, diez vai to visi darīs, kāda daļa droši vien paliks mājās un vēlēšanās nepiedalīsies.
Vēlēšanu iecirkņu skaitu un atrašanās vietu gan nosaka pašvaldība, mēs varam tikai ieteikt un izteikt savus apsvērumus.
– Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšanā pirmoreiz izmantoja skenerus. Kādas ir jūsu domas, vai tas attaisnojās?
– Tas noteikti ir solis uz priekšu. Tas paātrina vēlēšanu rezultātu apkopošanu. Skeneris skaita ļoti ātri un precīzi. Vienīgi vēlēšanu iecirkņu komisijai ļoti uzmanīgi ir jāseko, lai tiek precīzi fiksētas visas vēlētāju izdarītās atzīmes (plusi, svītrojumi) balsošanas zīmēs, bet tas viss ir monitorā labi redzams. Ar skeneri tika skaitītas vēlēšanu zīmes ne tikai Madonas pilsētā, bet arī dažos pagastos, jo tos bija iegādājušās arī vairākas pagastu pārvaldes. Skeneri ir ļoti labs variants un ieguldījums nākotnē, it īpaši ņemot vērā, ka tos ir iespējams izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, skolās vai bērnudārzos veicot dažādus pētījumus, anketēšanu. Tās pašvaldības, kas skenerus nopirka, noteikti to nenožēlos.
– Ja nav noslēpums, kā pavadāt brīvo laiku – varbūt varat atklāt arī savu vaļasprieku, ja tāds ir?
– Es dziedu Sauleskalna sieviešu vokālajā ansamblī „Sonante". Nupat mums bija ļoti jauks pasākums, kurā atzīmējām kora „Gaiziņš" 40 gadu jubileju un mūsu ansambļa pastāvēšanas pirmo desmitgadi, ar ļoti jauku, sirsnīgu, mīļu režiju un jaukiem vadītājiem Inetu un Sandri.
Kopā ar kolēģēm esmu pievērsusies arī dekupāžai. Savukārt Ziemassvētku noskaņās no pērlītēm pašas sev esam izgatavojušas eņģelīšus. Tāpat kā daudzi Latvijas cilvēki, nedaudz nodarbojos arī ar kulināriju un māku gan kādu kūku izcept, gan labprāt izmēģinu arī jaunas receptes, īpaši, ja tās iesaka kolēģi.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto