Gadu no gada motosportisti JĀNIS (dz. 1986. g.) un LAURIS (dz. 1984. g.) DAIDERI soli pa solim ir kāpuši sava sporta veida Olimpā. 2011. gada sacensību sezona liezēriešiem – Jānim un Laurim Daideriem – paliks atmiņā kā līdz šim veiksmīgākā, pierādot, ka viņi ir pasaules elites sportisti. 2011. gada sezonā brāļi Daideri ir izcīnījuši vicečempionu statusu pasaules čempionāta kopvērtējumā motokrosā blakusvāģu klasē. Viņi arī palīdzējuši Latvijas izlasei ierindoties otrajā vietā Eiropas Nāciju kausā, ir kļuvuši par Vācijas čempionāta uzvarētājiem.
Kad sezona noslēgusies, Lauri un Jāni sadabūt kopā ir grūti, jo ikdienā brāļi nav viens vesels, kā tas ir, braucot vienā ekipāžā. Abi satiekas vecāku mājās dzimtajā Liezērē, bet kopā vairs – ne tik bieži, jo katram ir sava dzīve, abiem ir draudzenes. Aicinājumam uz sarunu šoreiz atsaucas Jānis, kas atzīst, ka neesot necik liels runātājs, parasti lielāks stāstītājs esot brālis.
Daideru komandas nopelns
Kad runā par Jāņa un Laura sasniegumiem motosportā, tiek minēts vārdu salikums „Daider's team" (Daideru komanda). Sākotnēji Daideru komanda bija tikai Jānis, Lauris un viņu tēvs – Arvīds Daiders, taču 2011. gada sezonā komandas sastāvā bija gan paši braucēji, gan mehāniķi Mārtiņš Evarsons un Jānis Gotlaufs, menedžeri Arvīds Daiders un Anatolijs Abramovs, atbildīgais par pareizu braukšanu trasē un taktiku – komandas pārstāvis Kristers Serģis. Tieši visai komandai Jānis un Lauris pateicas par saskaņoto darbību, paldies arī visiem atbalstītājiem, līdzjutējiem, kas gan vairāk atbrauc uz posmiem, kuri norisinās tuvāk mājām – uz Ķeguma trasi, arī uz sacensībām Igaunijā. Parasti jau sportisti saka, ka viss izdodas tad, ja ir ne tikai laba fiziskā kondīcija, kārtīga tehnika, pareizās riepas, bet arī veiksme. Tieši veiksmes faktoram šogad ir bijusi liela nozīme, ka Daideri izcīnījuši vietu starp līderiem. Dodoties uz ārzemēm, ceļamaizei no Latvijas līdzi tiek ņemta kārtīga rupjmaize, lai būtu spēks.
Sākās ar tēta nopirkto moci
Vaicāts, kā radās interese par motokrosu, Jānis atceras, ka vispirms sākuši braukāt ar mopēdu „Delta". Arī ar motocikliem pabraukts, bet tad tēvs nopircis motociklu ar blakusvāģi, lai tiek abiem tā braukšana. Savulaik Arvīdam Daideram motokross tā arī palika nepiepildīts sapnis, bet puišiem 1999. gadā nopirka īstu sacīkšu moci, jo redzējis, ka tā lieta var interesēt. Pirmie braucieni bijuši pie mājas, rīkojuši sacensības pa pļavām.
Jaunākais brālis Jānis ātri vien sapratis, ka drošāk ir atrasties pie stūres nekā sēdēt kulbā. – Man nepatīk, ja kāds cits mani ved, jo neesmu par stūrmani pārliecināts, – smaida Jānis. Tā arī sadalījuši savas vietas: pilots – Jānis, bet kantētājs – Lauris.
Soli pa solim
Puiši vēl mācījās Liezēres pamatskolā, kad jau spēja uzvarēt Latvijas čempionāta posmā motokrosā blakusvāģu klasē. Tas deva stimulu. Pēc Liezēres pamatskolas abi brāļi izvēlējās mācīties Priekuļos, kur ir biatlona bāze, apstākļi treniņiem. Jau 2001. gadā Daideri izcīnīja septīto vietu Latvijas čempionāta kopvērtējumā, bet vēlāk par valsts čempioniem viņi kļuvuši vairākas reizes. Pieredzi guva arī Igaunijas čempionātā, kur izcīnīja arī uzvaru. 2005. gadā sākās brāļu Daideru gaitas, piedaloties Pasaules kausa posmos. Kopš šī gada notikusi komandas virzīšanās augšup kā pa trepēm. Vecākajam brālim Laurim bija tikai 20 gadu, jaunākajam – 18. Daideri pirmās sezonas kopvērtējumā pasaulē palika 24. vietā.
2006. gadā Daideri jau ierindojās 12. vietā, 2007. gadā – 10. vietā, 2008. gadā – 8. vietā, 2009. gadā – 3. vietā. 2010. gadā sezonas gaitas ietekmēja Laura kājas trauma, un beigu beigās uz visiem Pasaules kausa posmiem Daideri nemaz netika, rezultātā komanda palika 8. vietā. Toties šis gads bija veiksmīgs un kompensēja to, ko nepaveica pērn – šogad brāļi Daideri kāpa uz Pasaules kausa kopvērtējuma pjedestāla otrā pakāpiena. Uz vaicājumu par to, vai ir īstenots 2011. gada sezonas mērķis, Jānis atbild: – Mērķis bija iekļūt pasaules labāko braucēju trijniekā, bet sanāca labāk.
Līdz šim sekmīgākā sezona
Labs Daideriem bija arī 2009. gads, kad viņi Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja trešo vietu, uzvarot vairākos posmos. Tagad par veiksmīgāko var nosaukt tieši šo –
2011. gadu. Jānis ir lietišķs: – Daudzi jau nemaz necerēja, ka varēsim tik labi nobraukt, jo bija daudz pārmaiņu – mocim nomainījām motoru, nezinājām, kā viss darbosies. Daudz palīdzēja Kristers Serģis. Priecājamies, ka izdevās sasniegt mērķi.
Tikai paši sportisti zina, kāda ir uzvaru cena, kādu koncentrēšanos prasa katrs brauciens uz pasaules līmeņa sacensībām. – Sezonā sestdiena un svētdiena, kas citiem ir brīvdienas, mums ir grūtākās dienas. Pagājušo vasaru pārsvarā atceros „uz riteņiem". Treniņnometne noritēja Itālijā, kur ir lielāka trašu izvēle. Tad sekoja posms pēc posma. Tagad, kad ir izmēģinātas daudzas trases, varu braukt gan pa cietu, gan smilšainu trasi. Protams, braucot pa Ķeguma trasi, ir drošāk, bet vieglāk jau nekas nenotiek. Priekšrocība ir tā, ka šī trase ir tuvāk mājām, nav tik daudz laika jāpavada ceļā, – atklāj Jānis. Arī viņa dzīvē šis gads bija nozīmīgs, jo palika 25 gadi – viens ceturtdaļgadsimts. Uz vaicājumu par turpmākajiem mērķiem viņš atbild: – Visas gaitas ir pakārtotas tikai sportam. Ja vajadzētu, nemaz nezinu, ko īsti varētu darīt Latvijā. Esam bijuši Vācijā, kur mums ir sponsors, ar kuru izveidojusies laba sadarbība.
Pateicas par atbalstu
Nesen „Smeceres kroga" Mūzikas klubā notika sponsoriem un atbalstītājiem veltīts vakars, kur Daideri pateicās visiem, kuri šajā sezonā palīdzējuši gan materiāli, gan morāli.
Komandas „Daider's team" no Latvijas puses lielākais atbalstītājs ir VAS „Latvijas valsts meži", "Latvijas gāze". No inventāra Daideri, lai arī kļuvuši par pasaules elites braucējiem, gandrīz neko nedabū par velti, riepas, rezerves daļas, sacīkšu ekipējums – ar atlaidēm. Veiksme ir arī tā, ka ir izdevies sameklēt sponsoru Vācijā, kas bija ieradies arī Latvijā, apmeklēja pasākumu „Smeceres kroga" Mūzikas klubā, aicina puišus trenēties arī pie sevis. Atbalstītāju vidū – arī SIA „Aiviekstes būvnieks", Madonas novada pašvaldība u. c. Daudz palīdz ģimene, tēvs Arvīds Daiders saprot savu sportistu vajadzības, tāpēc liels ir arī viņa nopelns.
Jābūt labā fiziskajā formā
Protams, treniņi notiek arī tad, kad sezona norimusi, – divas reizes nedēļā – trenažieru zālē, dažreiz – peldēšana, ar nepacietību tiek gaidīts sniegs, lai varētu slēpot. Brāļi iepriekšējās ziemās ir slēpojuši arī Latvijas čempionātos, kur viņi „ieliek" pat slēpotājiem. Abiem nepatīkot ledainas distanču slēpošanas trases, bet motobraukšanā – dubļainas. Motokross esot gan fizisks, gan tehnisks sporta veids. Viens brauciens ilgst apmēram 35 minūtes.
Motokrosā atpūsties varot tikai lidojumos pāri tramplīniem, kas ir dažas sekundes. Laurim daudz jāstrādā uz rokām, bet ne tikai. Visvairāk jātrenē izturība, te ir sava programma. Kad jautāju par abu brāļu tandēmu brauciena laikā, vai viens otru jūt, Jānis atbild: – Viss notiek automātiski, brauciena laikā Lauris visu jūt – kur es braukšu, viņš zina, kā es braukšu trasi, un, kad kādu reizi dodas kopā ar kādu citu, saka, ka pavisam savādāk ir jākantē. Nepieciešama izjūta, un Laurim tā ir laba.
Fiziskās sagatavotības nostiprināšanā savulaik daudz ir devis Jānis Mičulis, Ivars Čākurs, neatsverama ir Kaspara Stupeļa līdzdalība.
Vai ir reāli, ka Daideri nākamgad varētu kļūt par pasaules čempioniem? Atbildot Jānis tikai nosaka: – Kāpēc gan ne? Nereāli tas nav, vien smagi jāstrādā un jātrenējas. Vēl gan nākamsezon Vilemsens domā braukt.
Nākamā gada pasaules čempionātā norisināsies arī posmi Čehijā, Zviedrijā, kur vēl nav braukts. Patlaban tiek domāts par to, kādu citas ražotājfirmas rāmi izvēlēties motocikla konstrukcijā, izmantojot jau pārbaudīto un sevi attaisnojušo motoru. Nākamgad viņi startēs ar 2. numuru, un šis cipars tiek uzskatīts var veiksmīgu.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
Foto no personiskā arhīva