Izrādās, ka ir arī tāda netradicionāla nozare kā sliekkopība, un tai nevajag lielus zemes hektārus. Arī Jānis Melnups, stāstot par savu Kalifornijas slieku "fermu", teic, ka tā atrodas Madonā, nevis kaut kur lauku plašumos. Sliekām ir vajadzīgs siltums, mitrums un specifisks barības mikslis, kur galvenā sastāvdaļa ir sadalījušies kūtsmēsli.
Sāk ar 2 kg slieku
– Par Kalifornijas sliekām vispirms sāku interesēties teorētiski. Meklēju sfēru, kas būtu netradicionāla, bet vienlaikus man saistoša. Pats esmu tendēts uz zemi, ārkārtīgi patīk rakņāties pa dārzu. Ieinteresējos par Kalifornijas sliekām gandrīz nejauši, kad mani aizķēra garāmejot izmests vārds par sliekām. Sāku meklēt literatūru par šīm sliekām, daudz informācijas atradu internetā, līdz izlēmu, ka jāpamēģina tās audzēt pašam, – par pirmsākumiem pastāstīja Jānis Melnups. Viņa pamatnodarbošanās bija saistīta ar pavisam citu jomu – koksnes izstrādājumu ražošanu, bet apstākļi mainās, un tagad liela uzmanība tiek veltīta Kalifornijas slieku audzēšanai.
Lai nopirktu pāris kilogramu Kalifornijas slieku, viņš braucis uz Ventspili, kur ar šo netradicionālo nozari – sliekkopību – nodarbojas SIA "Daga". Uzņēmums ir izstrādājis savu slieku audzēšanas tehnoloģiju, kas ar to zināšanās nedalās, bet sliekas pārdod.
Sliekas pārstrādā visu organisko
No malas jau viss liekas vienkārši – ielaid slieku mēslos, lai tā tur ņemas. Kad sāk nodarboties nopietni, ir daudz nezināmā, kaut arī saistoša un interesanta. Tā bijis arī Jānim Melnupam: – Eksperimentēju, dodot dažādu barību, vērtēju, kas ir labāk, ko pievienot. Sliekām vajadzīga noteikta temperatūra, mitrums, augsnes skābums, un, lai to noturētu, papildus dod olu čaumalas vai citu, bet dabisko. Visu organisko, ko cilvēki met atkritumos, mēs vairs ārā nemetam, bet dodam sliekām pārstrādei. Sakaltusī maize, klijas, lielie gurķi, kabači, kartupeļu mizas, tējas maisiņi, kafijas biezumi – viss noder. Tām ārkārtīgi garšo arī papīrs bez svina piejaukuma. Vienīgais, ar ko neriskēju – attīrīšanas iekārtu dūņas, kaut arī tās labi apēdot. Lai iznāktu ekoloģiski tīrs mēslojums, ko laboratorijā sertificē, nedrīkst būt nekādu smago metālu piejaukuma. Secinājums – kaitīgo piemaisījumu (atsevišķu smago metālu) biohumusā bija tik maz, ka jutīgā aparatūra tos pat nevarēja konstatēt, – atziņā dalījās Jānis Melnups.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 20.10.2007.
Autore: IVETA ŠMUGĀ