Ir pagājis nepilns gads kopš pērnā novembra, kad daktere Zenta Stradiņa daudziem par pārsteigumu pēc septiņu gadu veiksmīgas darbošanās farmācijas biznesā atgriezās praktizējošajā medicīnā un atvēra ģimenes ārsta praksi Lubānā, kur tā tobrīd jau vairāk nekā gadu bija brīva.
– Madonā brīvas ģimenes ārsta prakses nebija, vajadzēja meklēt citu variantu. Visus šos gadus daudzi mani pacienti ikreiz tiekoties puspajokam pusnopietni uzvaicāja, kad tad es atgriezīšos, un – re – esmu atgriezusies, – smaida daktere. – Kaut kā vilka atpakaļ. Laikam jau tā tas ir, jo par ārstu parasti kļūst pēc aicinājuma. Bet to, ka būšu ārste, es biju izlēmusi jau pamatskolā. Īstenībā gan man bija divi varianti – vai nu ārste, vai bioloģijas skolotāja. Kļuvu ārste. Tas, ko pa šiem gadiem esmu iemācījusies, strādājot farmācijas biznesā, lika paraudzīties uz daudzām lietām no cita skatpunkta, jo ārsta ikdiena īstenībā jau ir ļoti šauri specifiska. Tur man nācās būt gan menedžerim, gan vadītājam, attīstīt prezentācijas prasmes, komunicēt ar cilvēkiem utt., kas šobrīd man ikdienā ļoti palīdz. Darbs tajā laikā bija ļoti dinamisks – sākumā, strādājot farmācijas kompānijā „Berlin Chemie Menarini Group", kas ir viena no vadošajām kompānijām pasaulē, biju reģionālā pārstāve piecos rajonos – Madonas, Jēkabpils, Rēzeknes, Ludzas un Balvu, pēc tam – kompānijā „Sanitas", kuras centrālais ofiss ir Rīgā un Viļņā, un daudz laika iznāca pavadīt abās šajās vietās, bet dzīvesvieta man joprojām visus šos gadus bija Madonas novada Aronas pagastā. Varbūt arī tieši tāpēc es to, ka ģimenes ārsta prakse man ir divās vietās, neizjūtu kā apgrūtinājumu.
Lubānā ir mana pamatdarbavieta, savukārt kopš 1. augusta esmu atvērusi prakses vietu arī Madonā, jo pie manis ir piereģistrējušies diezgan daudz madoniešu, kam problemātiski izbraukāt uz Lubānu, tāpēc nolēmu, ka pieņemšu pacientus arī Madonā. Bez tam pacientus turpinu pierakstīt. Lubānā pieņemu katru dienu, bet Madonā — trīs reizes nedēļā, taču Madonas prakse ir atvērta katru dienu — no rītiem pacientiem tiek veiktas injekcijas, analīzes un procedūras. Šeit, tāpat kā Lubānas praksē, ir iespēja veikt urīna analīzes, elektrokardiogrammas pierakstu, noteikt cukura līmeni asinīs. Pacientu ērtībai visas asins analīzes noņemam praksē uz vietas un nogādājam Madonas slimnīcas laboratorijā. Esmu iegādājusies arī troponīna testus — tas ir speciāls tests, ko izmanto, lai agrīni diagnosticētu miokarda infarktu. Parasti šos testus izdara slimnīcā, taču, veicot šo izmeklējumu ambulatori, iespējams precīzāk izvērtēt pacienta veselības stāvokli jau pirmshospitālajā etapā. Ir vēl dažas ieceres, bet esmu mazlietiņ māņticīga un negribu par tām pirms laika runāt.
Šobrīd, manuprāt, abās prakses vietās man ir izdevies piesaistīt ļoti labu speciālistu komandu. Kopā ar mani strādā divi ārsta palīgi — kopš prakses dibināšanas Daina Kārkliņa, kas veic savus darba pienākumus gan Lubānā, gan Madonā, un Sandra Medvecka — sertificēts NMP ārsta palīgs, kura kopā ar mani strādā Lubānas praksē. Savukārt medicīnas māsa Ligita Lūse katru dienu no pulksten 9 līdz 12 strādā šeit, Madonā. Viņa veic injekcijas, procedūras, reģistrē pacientus, kā arī apkalpo klientus, kas vēlas iegādāties pie mums nopērkamās medicīnas preces. Tās ir specifiskas medicīnas preces, kas vajadzīgas ārstēšanas procesā — medicīniskās ortozes jeb, vienkāršāk runājot, līdzekļi locītavu stabilizācijai, kas līdz šim Madonā nebija nopērkamas. Piedāvājuma klāsts ir plašs, sākot, piemēram, ar jostas medicīniskajām ortozēm, kas ir vajadzīgas, lai atslogotu un stabilizētu mugurkaulu, līdz ar to mazinātu sāpes pie dažādām mugurkaula slimībām, pēc mugurkaula traumām. Tāpat ir kakla ortozes tiem pacientiem, kam ir galvas reibšana, sāpes plecu joslā un galvassāpes, kuras saistītas ar problēmām mugurkaula kakla daļā. Principā ortozes ir jebkurai ķermeņa locītavai, kurai var palīdzēt ne tikai ar zālēm, bet arī ar tās atslogošanu, stabilizēšanu. Interesanta lieta ir kājas īkšķa ortoze, kura palīdz pie īkšķa kauliņa deformācijām (greizajiem īkšķiem), kas ikdienā nomoka ļoti daudzus. Jāpiemin arī ortozes, kuras lieto pie dažādiem lūzumiem — tās, protams, ieteiks traumatologs. Pie secinājuma, ka varētu piedāvāt šādu pakalpojumu, nonācu tāpēc, ka daudziem pacientiem nepietiek tikai ar medikamentozo terapiju, bet aizbraukt uz Rīgu un nopirkt ortozi cilvēkam, kuru nomoka sāpes un kuram ir pārvietošanās grūtības, ir apgrūtinoši, pie tam klāt vēl jārēķina laiks un ceļa izdevumi. Ligita Lūse ļoti labi pārzina piedāvājamo preču klāstu, pastāsta, izskaidro, parāda, ja cilvēks ir izdomājis iegādāties. Bez tam jebkurš pacients var jautāt savam ģimenes ārstam, cik aktuāla tieši viņam ir šī ortoze, var konsultēties arī pie manis vai pie speciālista, pēc tam nākt piemērīt (preces ir pēc izmēriem) un iegādāties nozīmēto preci. Bez tam šeit tiek piedāvāti arī speciāli pārsēji problemātiskām, slikti dzīstošām brūcēm un trofiskajām čūlām, kas nav nopērkami aptiekās. Domāju, ka šādā veidā esam spēruši solīti pretim mūsu pacientiem.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto