11. oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu.
Grozījumi likumā paredzēti gadījumos, kad deputāts Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota drošības līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies vietējās pašvaldības sēdēs, tad deputāta vietā uz laiku stājas nākamais kandidāts, – par grozījumiem informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere. Ja zūd minētais deputāta aizvietošanas pamats, tad deputāta pienākumus atsāk pildīt aizvietotais domes deputāts, kā to nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.
Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā paredzētajā kārtībā doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā ir noteikts ievēlējamo deputātu skaits atbilstoši iedzīvotāju skaitam – 7, 9, 11, 13 un 15 deputātu. Izņēmums ir tikai Rīgas pilsēta, kurā ir 60 deputātu. Šāds deputātu skaits ir paredzēts, lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju pārstāvniecību.
Izvērtējot situāciju un saņemto informāciju par pašvaldību darbu, ministrija ir konstatējusi gadījumus, kad pašvaldībās, kurās attiecīgi ir ievēlēti 7, 9, 11, 13 un 15 deputāti, situācijā, kad viens no deputātiem Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota drošības līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties domes sēdēs, ir apgrūtināta pašvaldības lēmumu pieņemšana. Īpaši aktuāli tas ir situācijās, kad politisko spēku sadalījums ir ļoti līdzīgs un viena deputāta prombūtnes gadījumā domes sēdē piedalās vienāds skaits pozīcijas un opozīcijas deputātu. Šādos gadījumos nereti ir apgrūtināta ne tikai politisku lēmumu pieņemšana, bet arī citu, ar pašvaldību funkciju izpildīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, kas rada kaitējumu sabiedrības interesēm.
Izstrādājot likumprojekta grozījumus, RAPLM ir izvērtējusi citu valstu pieredzi gadījumos, kad pašvaldības deputāts ir kavēts pildīt savus pienākumus.
Autore: BAIBA MIGLONE