Tādu skolu, kuras var lepoties ar absolventiem, kas centralizētajos eksāmenos ir ieguvuši četrus A līmeņus, Latvijā nemaz nav tik daudz. Arī DAGNIJA VECSTAUDŽA Varakļānu vidusskolā ir pirmā, kas sasniegusi tik augstu rezultātu. Šāds panākums, protams, raisa apbrīnu un pārsteidz. Vai tas bija negaidīts arī Dagnijai, to, tiekoties Varakļānu vidusskolā, jautājām jaunietei pašai.
– Tie, kas vēlējās iepazīties ar centralizēto eksāmenu rezultātiem, internetā to varēja izdarīt nedaudz ātrāk, negaidot, kad skolā oficiāli tiks izsniegti sertifikāti. Par to, ka tie ir jau pieejami, man pateica draudzene. Atverot mājas lapu un ieraugot pretī savam uzvārdam četrus A līmeņus, biju pārsteigta. Tas patiešām bija negaidīti. Tiesa, par to, ka eksāmenu rezultātiem vajadzētu būt labiem, pārāk nešaubījos, jo man visus skolas gadus bija labas atzīmes. Cerēju, ka A līmenis varbūt būs latviešu valodā, iespējams, vēl kādā mācību priekšmetā, bet ne jau visos četros. Papildus tiem es kārtoju eksāmenu arī fizikā, kur saņēmu B līmeni. Arī tas, manuprāt, ir ļoti labs zināšanu novērtējums.
Pirms gada liku eksāmenu arī ģeogrāfijā ar domu, lai šopavasar papildus nekas nebūtu jākārto, bet beigās izlēmu, ka centralizēto eksāmenu likšu vēl bioloģijā, lai, skolu beidzot un stājoties augstskolā, būtu lielāka izvēles iespēja. Sākumā domāju par studijām Rīgas Tehniskajā universitātē, bet bez eksāmena fizikā šajā augstskolā ir grūti iestāties, tāpēc liku abus – gan fiziku, gan bioloģiju, ja nu tomēr izvēlos studēt tieši šajā nozarē. Tā arī notika. Esmu iestājusies Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.
– Ne tik bieži sanāk sastapt jaunieti, kurai labi padodas gan humanitārie, gan eksaktie mācību priekšmeti. Jūsu nākotnes nodomi, kā var noprast, vairāk ir saistījušies ar eksaktajām zinātnēm, tomēr A līmeni jūs pieļāvāt tieši latviešu valodā.
– Jā, man padodas dažādi priekšmeti. Skolas gados ar labiem panākumiem esmu piedalījos arī vairākās olimpiādēs, tai skaitā valsts mēroga, kur esmu saņēmusi Atzinību. Labākie rezultāti man bija latviešu valodas un ģeogrāfijas olimpiādēs.
– Varbūt varat atklāt savu panākumu atslēgu – vai to panācāt, regulāri mācoties, konsultējoties ar skolotājiem arī pēc mācību stundām, vai vienkārši jums ir no dabas dota ļoti laba atmiņa?
– To galvenokārt var skaidrot ar to, ka Varakļānu vidusskolā strādā ļoti labi skolotāji, kas ne tikai pārzina savu priekšmetu, bet prot to arī izskaidrot skolēniem. Arī pati vienmēr esmu centusies pēc labākās sirdsapziņas apgūt visu jauno vielu. Protams, tas aizņēma daudz laika, bet, domāju, tas bija tā vērts. Es piedalījos arī skolas un klases pasākumos, tomēr vairāk koncentrējos uz zinību apguvi, mana prioritāte bija mācības. Bez tam tā ir arī mūsu ģimenes tradīcija. Arī vecākā māsa ļoti labi mācījās, tā ka es īsti pat nezinu, kā tas ir – slikti mācīties.
– Cik stundu jūs veltījāt mācībām?
– Pārnākot no skolas, es vispirms sagatavoju uzdoto. Ja bija jāpilda tikai mājasdarbi, kādas divas trīs stundas pagāja. Ja vajadzēja gatavoties kontroldarbiem, tas prasīja vēl vairāk laika. Lai saņemtu labu vērtējumu, arī stundās cītīgi jāseko skolotāja teiktajam. Nav jēgas neklausīties skaidrojumā un pēc tam mēģināt saviem spēkiem to visu apgūt mājās. Vismaz es skolotāju stāstījumam līdzi sekoju, bet, ja kaut ko tomēr nebiju sapratusi, pārprasīju vēlreiz. Ja arī tad neizdevās izprast lietas būtību, skaidrojumu meklēju internetā vai mācību grāmatās, lasīju kaut vai vairākas reizes, kamēr sapratu, pusceļā neapstājos.
– Kāpēc tomēr izvēlējāties studēt bioloģiju, ja jau veiksmīgi eksāmenus nolikāt fizikā un gadu iepriekš – arī ģeogrāfijā?
– Uzsākot mācības vidusskolā, es jau zināju, ka studēšu dabaszinātnes. Sākumā domāju, ka izvēlēšos ķīmiju, bet 11. klases beigās nolēmu pievērsties bioloģijai. Šī pārliecība 12. klasē tikai nostiprinājās. Bioloģija man šķiet ļoti interesanta un saistoša zinātne, tāpēc arī nosliecos tai par labu.
– Vai ir skaidra arī nākotnes vīzija, kas sekos pēc studijām – varbūt darbs skolā?
– Savu nākotni vairāk saistu ar zinātniski pētniecisko darbu, ļoti gribētu strādāt kādā valsts iestādē. Vairāk domāju par mikrobioloģiju, ģenētiku, vēlos specializēties tieši baltajā, nevis zaļajā bioloģijā, jo tā mani interesē vairāk. Bioloģija, manuprāt, ir ļoti vispusīgs priekšmets, ko var savienot ar citām dabaszinātnēm, arī ar tādu patstāvīgu nozari kā bioķīmija. Manuprāt, ar bioloģiju saistītās jomas vispār ir ļoti perspektīvas.
– Jūs esat pirmā Varakļānu vidusskolas absolvente, kas četros eksāmenos ir ieguvusi A līmeni.
– Tas pierāda tikai to, ka arī lauku skolās ir iespējams iegūt labas zināšanas, ja vien tajās strādā zinoši skolotāji, kā tas, piemēram, ir Varakļānu vidusskolā. Pārējais jau ir atkarīgs no pašiem. Labi rezultāti eksāmenos šogad ir arī citiem maniem skolasbiedriem. Vēl divas meitenes no manas klases ir iestājušās biologos, mums šis ir tāds kā biologu gads.
– Vai Varakļānu vidusskolā labprāt mācās arī jaunieši no citiem novadiem?
– Vairāk ir vietējo. Piemēram, mūsu klasē no citām skolām mācījās tikai kādas trīs meitenes. Agrāk tādu vidusskolēnu, kas mācības 10. klasē uzsāka no citām izglītības iestādēm, bija vairāk, tagad daudzi izvēlas Madonas pilsētas skolas. Taču, kā jau teicu, arī Varakļānos ir ļoti labs skolotāju kolektīvs, mūsdienu prasībām atbilstoša materiāli tehniskā bāze, tāpēc es aicinu jauniešus vidējo izglītību iegūt Varakļānu vidusskolā, īpaši, ja tā atrodas tuvāk dzīvesvietai. Tagad arī es esmu piemērs tam, ka, lai saņemtu augstāko novērtējumu centralizētajos eksāmenos, nav obligāti jāmācās tikai lielo pilsētu skolās.
– Kāda ir jūsu attieksme pret politiskajiem procesiem mūsu valstī, vai piedalāties referendumos un vēlēšanās?
– Referendumos un vēlēšanās, protams, piedalos. Ja nepiedalīšos, tad jau pēc tam nebūs īsti godīgi paust savu viedokli un teikt, ka valsts politiskajā dzīvē kaut kas nepatīk, runāt par to, ko vajadzētu mainīt. Šābrīža politiskā situācija Latvijā gan ir diezgan šaubīga. Pilnīgu uzticību neraisa neviena politiskā partija. Tādas, par kuru varētu teikt, ka tā godīgi, nesavtīgi un no visas sirds strādā, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, nav. Es domāju, situācija uz labo pusi mainīsies tikai tad, kad pieredzi būs ieguvusi mana paaudze un pie varas Latvijā nāks jauni cilvēki ar jaunām idejām.
– Ko jums nozīmē Varakļāni?
– Varakļāni ir manas mājas. Te esmu dzimusi, te strādā mani vecāki, un arī es visus šos gadus, sākot no 1. klases, esmu mācījusies Varakļānu vidusskolā. Man patīk, ka Varakļānos, atjaunojot, siltinot un veicot citus uzlabojumus, tiek īstenoti ES finansēti projekti, sakārtota infrastruktūra, rekonstruētas vecās mājās, netiek pieļauta graustu veidošanās.
Arī bērnudārzs ir sakārtots, tāpat uzbūvēta jauna ūdens atdzelžošanas stacija, notekūdeņu attīrīšanas ietaises. Šādu projektu īstenošana Varakļānu pilsētai un tās iedzīvotājiem nāk tikai par labu, tas ir vērtējams ļoti pozitīvi. Priecē, ka mūsu novada pašvaldība izmanto šīs iespējas, ko Latvijai pavērusi iestāšanās Eiropas Savienībā.
– Vai jūs pieļaujat, ka pēc Latvijas Universitātes beigšanas varētu atgriezties dzimtajā pilsētā?
– Ņemot vērā izvēlēto profesiju, tas būs grūti izdarāms. Vismaz pašreiz Varakļānos, cik zinu, tādi speciālisti ar zināšanām mikrobioloģijā, ģenētikā utt. nav nepieciešami, nav arī uzņēmumu ar zinātniski pētniecisku ievirzi. Taču dzīvē viss ir iespējams. Var, piemēram, atgriezties un mēģināt izveidot savu uzņēmumu. Kāpēc gan ne?
– Tātad savu nākotni saistāt ar Latviju? Vai nebija nodoma studēt ārvalstīs?
– Par to, ka varētu studēt kādā no ārvalstu augstskolām, es nedomāju. Vismaz bakalaura grāds noteikti ir jāiegūst tepat Latvijā, varbūt pēc tam ir vērts papildināt zināšanas ārvalstīs, lai vēlāk atgrieztos un strādātu dzimtenē. Katrā ziņā vismaz tagad visas manas domas un sapņi saistās ar Latviju, bet, protams, dzīvē daudz kas var mainīties, visu paredzēt jau nevar.
– Mēs tiekamies, kad līdz jaunā mācību gada sākumam ir palikusi vien nedēļa. Kāds ir jūsu novēlējums skolotājiem, skolēniem, nākamajiem divpadsmitajiem?
– Skolotājiem es novēlu lielu pacietību. Mācīt skolēnus patiešām ir ļoti grūts un neapskaužams darbs, bieži vien arī nenovērtēts, ne vienmēr skolotājiem par to tiek pateikts paldies. Divpadsmitajiem novēlu tik ļoti nesatraukties, domājot par centralizētajiem eksāmeniem. Tik traki, kā par to iepriekš stāsta, jau nav. Uzdevumu grūtības pakāpe centralizētajos eksāmenos katru gadu ir līdzīga. Piemēram, šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, manuprāt, matemātikas eksāmenā 1. un 2. daļa bija vieglāka, bet 3. daļa – grūtāka. Latviešu valodā, kā man šķiet, grūtības pakāpe katru gadu ir līdzīga, savukārt eksāmens bioloģijā šogad bija vieglāks, bet angļu valodā, kā atzina skolotāja, – sarežģītāks. Taču, ja visu mācību gadu esi mācījies, izpildījis uzdoto, rezultāts ir, tāpēc visiem skolēniem novēlu mācīties pēc labākās sirdsapziņas jeb atbilstoši savām spējām.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto