Piedāvātā pensiju indeksācija ne finansiāli, ne morāli nav iespējama, ņemot vērā Latvijas demogrāfijas prognozes un obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmas (OSA) īstermiņa un ilgtermiņa nestabilitāti.
Kopš 2009. gada OSA sistēmas ietvaros notiek būtiska līdzekļu pārdale no patlaban nodarbinātajām personām būtiskajiem apdrošināšanas veidiem, piemēram, slimības, maternitātes un vecāku apdrošināšana, par labu pensiju apdrošināšanai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka tā ir nevis tālredzīga valsts politika, bet gan politiķu vēlme izmantot administratīvo resursu un svešu naudu, lai tiktu atkārtoti ievēlēti 11. Saeimā.
Patlaban piedāvātā pensiju indeksācija novestu pie esošās situācijas tālākas pasliktināšanās, un visticamāk jau tuvākajos gados būtu nepieciešama atkārtota sistēmas koriģēšana pensiju samazināšanas virzienā. Jau pašlaik pastāv būtisks speciālā budžeta deficīts — 2010. gadā deficīts bija 335 miljoni latu, 2011. gadā plānots deficīts 366 miljonu latu apmērā, bet 2012. gadā tiek prognozēts vairāk nekā 400 miljonu latu liels deficīts. Saskaņā ar aprēķiniem OSA budžetā uzkrātā rezerve, kas 2009. gada sākumā bija 951 miljons latu, būs iztērēta līdz 2012. gada ceturtajam ceturksnim, kas radīs nepieciešamību aizņemties naudu no pamatbudžeta, un tas savukārt liecina par sistēmas nespēju pastāvēt ilgtermiņā. Neplānotā indeksācija paātrinās sociālā budžeta rezerves izsīkumu un palielinās deficītu nākotnē.
Jau pirms diskusijas par pensiju indeksāciju LDDK norādīja, ka šie apstākļi nerada pietiekami optimistiskas prognozes, ka nākotnē būs iespējams vienlaikus gan nodrošināt pensiju izmaksu, gan uzņemties nesabalansēta pensiju speciālā budžeta izraisītas kredītsaistības.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Neadekvātas demogrāfiskās politikas rezultātā nākotnē pieaugs demogrāfiskā noslodze ar pensijas vecuma iedzīvotājiem, kuru nodrošināšanai būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi, kas būs jāgūst no aizvien mazāka OSA iemaksu veicēju skaita. Mēs mānām sabiedrību ar šķietamu resursu pieejamību, tiek „uzpirktas” pensionāru balsis, it kā vecākā gadagājuma cilvēki neredzētu, ka nākotnes — nācijas ataudzes — nav. Kopumā tas ir nožēlojami, ka ģimeņu pabalstiem resursu nav, bērnu dzimstība deputātus neinteresē.”
Ja piedāvātā pensiju indeksācija notiks, tiks palielināts budžeta deficīts 2011. gadā un 2012. gadā, kas būs pretrunā ar Latvijas mērķi virzīties uz sabalansētu valsts budžetu. Ņemot vērā to, ka finanšu ministrs pamatoti norāda uz nepieciešamību atturēties no tālākas nodokļu celšanas, ir skaidrs, ka pensiju indeksācija nozīmētu arī citu budžeta izdevumu samazināšanu. „Pašlaik optimistiskākie aprēķini rāda, ka 2012. gada budžetā būs nepieciešama apmēram 100 miljonu latu liela konsolidācija,” norāda E. Egle.
Autore: AGNESE ALKSNE