– Vai jūs apmeklēsit komunistiskā genocīda upuru atceres pasākumus 14. jūnijā? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Ivars no Vestienas: – Uz atceres pasākumiem neeju, bet represijas ir skārušas arī mūsu dzimtu. Uz Sibīriju izsūtīts neviens netika, bet čekisti Andrupenes pagastā nošāva manu vectēvu, iegrūda purvā, īsti vietu nezinām līdz pat šodienai.
Monika no Kusas: – Es dzīvoju laukos, līdz ar to piedalīties atceres pasākumā neplānoju. 200 km aiz Krasnojarskas atdusas daudzi mani radinieki. Dzīvē daudz kas ir piedzīvots, un arī šodien viss ir „līdz kaklam". Nupat svētdienas vakarā V. Zatlers runāja raidījumā „Lai nāk Tava valstība". Bet gribētos paprasīt, kur viņš bija, kad Rīga „krita". Nu viņam tagad, kad pašu aiztiek, acis ir atvērušās. Katrā ziņā man nav ticības ne viņam, ne kādam citam. Viss vēl būtu labi, varētu dzīvot, bet, ziniet, – Latvijā nav saimnieka. Tagad būs jaunas Saeimas vēlēšanas, bet jābalso jau būs par tiem pašiem. Un pēc tam mums vēl pārmetīs, ka būsim ne tos ievēlējuši.
Madoniete Sintija: – Atceres pasākumos neesmu plānojusi piedalīties, bet to, kas Latvijas vēsturē ir 14. jūnijs, zinu ļoti labi. Par to vēstures stundās skolā diezgan daudz tika stāstīts. Mums bija jāveic pat pētījums, vai kāds no radiniekiem nav ticis izsūtīts uz Sibīriju. Cik esmu pētījusi, mūsu dzimtu represijas nav skārušas ne 1941., ne arī 1949. gadā.
Madoniete Rita: – Tieši 14. jūnijā no manas dzimtas neizveda nevienu. Manu mammu 1941. gadā tikai atbrīvoja no darba, bet jau 1945. gadā notiesāja. Arī 1949. gadā, kad daudzus izveda, kāds no manējiem tai laikā jau bija nošauts, kāds atradās Karagandā un vairs nebija, ko izvest…
Madoniete Rudīte: – Par atceres pasākumiem zinu un ar dziļu līdzjūtību izturos pret tiem, kam tas viss bija jāpārcieš. No mūsu dzimtas uz Sibīriju neviens izsūtīts netika, bet zinu daudzus, kas tika uz turieni izvesti vai nu 14. jūnijā, vai 25. martā.
Madonietis Aivars: – To, ka 14. jūnijā visā Latvijā notiks atceres pasākumi, zinu. Uz Sibīriju tika izsūtīts mans tēvs, vectēvs, vecmamma, kas pēc tam atgriezās Latvijā. Atceres pasākumos parasti piedalās tēvamāsa.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA