Varakļānu mūzikas un mākslas skolas direktores vietas izpildītāja Iveta Ivanovska (iepriekšējā direktore Valda Jermanova, kas daudz darījusi skolas un vietējās mūzikas dzīves attīstībā, diemžēl mainījusi dzīvesvietu), sagaidot Matīsu un Ediju (attēlā pa labi), kas atnākuši uz mākslas skolas nodarbībām pirmajā klasītē, aicina arī viņus lepoties ar piederību šai skolai, kas pastāv kopš 1991. gada un tagad ieguvusi jaunu mājvietu gaišā, plašā divstāvu ēkā, kura pirms tam kalpojusi citām izglītības un sadzīves vajadzībām.
Diemžēl skolā bijām ieradušies ievērojami par agru un pie tam ceturtdien, kad muzicētājiem stundu ir tā pamazāk, tās sākas vēlu pēcpusdienā, bet mākslas takas gājēji devušies uz mežu pēc dabas materiāliem.
Redzējām, ka te jau daudz paveikts, bet nepieciešami vērienīgi remontdarbi, daudz jaunu logu utt. No dažām jau izremontētajām telpām gan var spriest, ka te būs lieliski darboties kā bērniem, tā skolotājiem.
Tiesa, šīs skolas skolotāji visnotaļ ir pateicīgi pašvaldībai par lielo atbalstu visās lietās un gara acīm jau redz, kāda izskatīsies skolas koncertzāle, kādus koncertus varētu rīkot un būt kultūras dzīves centrā, jo te ir sava iekšējā dzīve, savi koncerti, līdzdalība reģionāla vai cita līmeņa konkursos, kuros gūtā atzinība ir patiesais skolotāju darba vērtējums, ko neaprēķina naudā.
Galvenais, ka netrūkst audzēkņu, bet pats svarīgākais salīdzinājumā ar vispārējās izglītības skolām esot skolotāju prieks par to, ka te nāk mācīties bērni, kas zina, ko viņi grib iegūt, jo šeit viņi nāk pēc savas gribas, un tad ir viegli viņus mācīt. Prieks esot strādāt ar šādiem bērniem. Un jāteic, ka pamats tam rodams tieši ģimenēs, kur jau agrā bērnībā tiek ielikts kaut kāds pamatiņš, kuru bērns, cits agrāk, cits vēlāk, vēlas pats attīstīt. Protams, sava nozīme ir arī iedzimtajam talantam.
– Mūzikas un mākslas skola Varakļānos dažādās telpās darbojas kopš 1991. gada. Pašlaik piedāvājam daudz un dažādas programmas mūzikā un mākslā, šogad jauna programma – dejas pamati, top deju zāle ar spoguļiem, bet no jauna mācām saksofona, klarnetes spēli. Ir vēlme nākamgad mācīt sitamo instrumentu spēli. Līdz šim galvenie priekšmeti bija klavieru un akordeona spēle, flauta, trompete, vijole. Nav kora klases, – situāciju skaidro Iveta Ivanovska. – Skolotāji pie mums brauc no Rēzeknes, Madonas, bet bērnu pietiek, tāpēc muzikālās izglītības virzība nedrīkst apstāties.
– Kādi ir mūsu audzēkņi? Man bija iespēja strādāt arī citur, salīdzinoši šie bērni ir ļoti gaiši, viegli uztver jauno vielu, ātri komunicē, iekļaujas radošajā ritmā, nebaidās izteikt arī savas vēlmes attiecībā uz skaņdarbiem. Spēcīgākie ir vijoļspēles un klavierspēles audzēkņi. Dažs no viņiem attīstās ļoti strauji, reaģējam un ievērojam, sūtām uz konkursiem. Mākslas skolā vairāk mācās zēnu, jo tur ir atbilstoši aprīkojumi, darbs ar materiālu, koku, viņi te jūtas brīvāk nekā mūzikas skolā, kur ir jāpilda mājasdarbi, – atzīst Iveta.
Autore: ASTRA ZAGORSKA
AGRA VECKALNIŅA foto