Kūlas dedzināšanas dēļ Latvijā ik gadus notiek ugunsgrēki, kas noposta ēkas, nereti cieš cilvēki. Statistika liecina, ka visvairāk kūlu dedzina pavasaros. Mūsu apkārtnē šogad kūlas dedzināšanas mānija vēl tikai sākas, bet tā ar katru dienu palielinās. Priekšā ir nedēļas nogale un Lieldienas ar četrām brīvām dienām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ar bažām gaida šīs brīvdienas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kategoriski aicina katram iedzīvotājam kritiski novērtēt jebkuru rīcību ar uguni un tās iespējamās sekas. Pirms jebkuriem darbiem ar uguni vispirms pārliecinieties, vai uguns nevar izplatīties ārpus jūsu izraudzītās vietas, vai ir veikti visi pasākumi, lai jebkurā brīdī šo uguni varētu nodzēst, vai jūsu darbība ar uguni neapdraud ne pašu, ne arī svešu īpašumu un mantu. Atgādinām, ka Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 „ Ugunsdrošības noteikumi” 21. punktā ir noteikts: „Zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.” Tas nozīmē, ka Valsts ugunsdrošības vai Valsts policijas amatpersona var sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu arī tad, ja kūlas dedzinātājs „nav noķerts pie rokas”. Gribam vērst katra kūlas dedzinātāja uzmanību par atbildību, kas iestājas, dedzinot pērno kūlu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta 4. daļu „Par kūlas dedzināšanu” ar tiesas lēmumu tiek uzlikts naudas sods no divsimt līdz piecsimt latiem vai tiek piemērots administratīvais arests līdz piecpadsmit diennaktīm. Saskaņā ar Krimināllikuma 240. panta „Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana” pirmo daļu „Par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā”, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.
Autors: ERLANDS STANGAINIS,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Madonas nodaļas inspektors