Tāpat kā iepriekšējās svētdienās, rīt, 3. aprīlī, madonieti RALFU LIĢERI redzēsim televīzijas pārraidē, jo kopš februāra pēdējās svētdienas LNT uzsākusi 11 nedēļu ilgu šovu „Mazo dziesmas Latvijai", kur piedalās arī Ralfs.
Kopā ar pārējiem astoņiem Latvijas dziedātājiem (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) Ralfs Liģeris atklāj savu talantu, ko ik reizes vērtē žūrija. Šova finālā būs svarīgs arī skatītāju balsojums, savukārt ikdienā par savu simpātiju varam nobalsot internetā www.e-polise.lv.
Kad tika izsludināta atlase šovam „Mazo dziesmas Latvijai", atsaucība bija milzīga. Pieteicās 537 pretendenti, tāpēc jau pati nokļūšana šovā ir liels panākums.
– Kas īsti izdomāja, ka Ralfam jāpiedalās konkursā? – vaicāju zēna mammai Renātei.
Renāte Liģere: – Ralfa vecāmamma bija izlasījusi „Rīgas Viļņos" informāciju, ka notiek atlase šovam. Izlēmām – kāpēc gan nepamēģināt? Gribējām apskatīties, kādi bērni piesakās, bet tālāk jau viss notika ļoti strauji. Ralfs nodziedāja Raimonda Paula dziesmu „Vecais zābaciņš" un tika šovā. Šobrīd gan varu teikt, ka ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, kā jau visiem dalībniekiem. Labi, ka Ralfs nav tik emocionāls un tā nepārdzīvo, jo ir meitenes, kas par sliktām atzīmēm pat raud. Ralfs augumā izskatās liels, tāpēc no viņa žūrija prasa vairāk, lai gan gadu ziņā Ralfam šobrīd ir apaļi 10.
– Kas konkursā patīk vislabāk?
Ralfs: – Iegūtie draugi. Visciešākais kontakts man izveidojies ar Emīlu un Kristapu, bet favorīte dziedāšanas ziņā ir Adrija Silva Kukuvasa.
Renāte: – Sākumā baidījāmies, ka Rīgā būs liela nīkšana, bet mums svētdienās studijā jābūt pulksten 12. Tad Ralfs izmēģina priekšnesumu, viss notiek kā vakara tiešraidē. Režisors Arvīds Babris iesaka, ko uzlabot, un tā laiks paiet.
– Kā notiek repertuāra izvēle pirms uzstāšanās?
Ralfs: – Mēs iesakām trīs dziesmas, ko vēlētos dziedāt, šova radošā komanda izvēlas vienu no tām. Rīt dziedāšu dziesmu no grupas „Čikāgas piecīši" repertuāra. Tā kā ir joku nedēļa, dziesmā „Noasa šķirsts" būs stāsts par krokodiliem un plūdiem. Ģitāru priekšnesuma laikā piespēlēs Intars Zommers.
– Kas palīdz iestudēt priekšnesumus?
Renāte: – Palīdz skolotāja Solveiga Stafecka, pie fonogrammas izveidošanas strādā Edmunds Vestmanis, kustības iestudēt palīdz Ināra Cakule, Rolands Radionovs, bet ar rekvizītiem piepalīdz Danute Vēze. Vēl jāsaka paldies Madonas novada domei, kas palīdz ar transportu, lai varam nokļūt Rīgā.
Talantu dienā priekšnesumu palīdzēs sagatavot skolotājs Arturs Kloppe, paredzēta arī uzstāšanās ar kādu no zvaigznēm. Ralfs dziedās kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistu, madonieti Jāni Apeini. Bez tam būs priekšnesums ar klasi, kur bērni dziedās latviešu tautas dziesmu ar breika elementiem.
– Vai klases bērni par tevi fano, Ralf?
Ralfs: – Mūsu klases audzinātāja ir Silvija Rampāne, mani atbalsta gan viņa, gan visi klasesbiedri.
Renāte: – Jācer, ka madonieši nobalsos arī internetā, lai Ralfs popularitātes ziņā nebūtu beigu galā.
– Cik sen zēns ir pievērsies mūzikai?
Ralfs: – Stāsta, ka sākumā es esot iemācījies dziedāt, nevis runāt.
Renāte: – Patiešām, vecāmamma atcerējās, ka laukos mazdēliņš sācis dungot divu gadu vecumā. Četros gados Ralfs jau piedalījās konkursā „Cālis", kur tika līdz finālam televīzijā.
– Vai muzikalitāte ir ģimenei gēnos?
Renāte: – Laikam tā ir. Pati esmu beigusi mūzikas skolu, tētis arī ir dziedājis korī, vecāmamma tāpat dzied korī. Kad ģimenē svinam kādu jubileju, vienmēr kopīgi uzdziedam, sevišķi jau pie Ralfa vecvecmammas.
– Kāpēc mūzikas skolā Ralfs izvēlējās eifonija spēli?
Ralfs: – To ieteica skolotājs Kloppe. Sākumā mācījos altu, pēc tam pārgāju uz eifoniju. Šim mūzikas instrumentam ir citādāks tembrs, tas ir zemāks par mežragu, varētu teikt – līdzīgs tubai, tikai mazāks un skaņa ir augstāka. Jāmācās ir daudz. Sakarā ar konkursu skolotājs dod vieglākus skaņdarbus, jo saprot, ka viegli nav. Kad pabeigšu mācīties eifoniju, gribu iemācīties arī ģitārspēli. Skolotājs pasniedz privātstundas, noteikti turpināšu mācīties pie viņa. Bez tam spēlēju skolas pūtēju orķestrī.
– Kādi priekšmeti patīk vispārizglītojošajā skolā?
– Vislabāk jau informātika. Patīk arī matemātika un angļu valoda. Angliski runāju no septiņu gadu vecuma, jo skatos animācijas filmas.
– Vai nodarbojies arī ar sportu?
– Jā, slēpoju pie trenera Daiņa Vuškāna. Rezultāti ir labi, bet tagad uz treniņiem diemžēl netieku. Atsākšu vasarā, tad skriešu, braukšu ar riteni, peldēšu – būs piecu dienu nometne. Vēl spēlēju futbolu, florbolu, braucu ar rolleriem.
– Kādas rūpes sakarā ar konkursu nākušas klāt vecākiem?
Renāte: – Par konkursu jādomā nepārtraukti. Jāatbalsta Ralfs, jo uznāk jau arī niķi un stiķi. Ralfs tagad gan nolēmis saņemties un klausīt, ko viņam stāsta un māca. Reizēm nevaram saprast: žūrija vēlas dzīvo mūziku, bet režisors pieprasa fonogrammu, lai televīzijā viss neizklausās „pliki". Mēs tam visam esam pa vidu.
– Vai esat sadraudzējušies ar pārējām ģimenēm?
– Jā, mums ir atsevišķa telpa, kur vērojam uzstāšanos. Tur aprunājamies, cits citu atbalstām.
– Vai Ralfam uz pārraidi brauc līdzi fani?
– Tagad daži ir sarosījušies, šoreiz, piemēram, studijā būs bērni no popgrupas „Smaidiņš".
Ralfs: – Visvairāk man nepatīk garie pārbraucieni. Svētdien, kad dodamies uz Rīgu, man mašīnā sāp galva. Tāpēc parasti cenšos aizmigt un guļu.
– Vai jādzied ir katru dienu?
– Pirmdien atpūšos, pārējās dienās strādājam.
– Ko paredz ar šova organizatoriem noslēgtais līgums?
Renāte: – Ja Ralfu aicinās uz koncertiem, gadu viņam tajos būs jāpiedalās. Nedrīkstam izpaust šova aizkulises. Televīzijai ir autortiesības uz viņu pašu sagatavotajām fonogrammām.
– Ralfa tētis mūsu sarunā nepiedalās, bet ko teiksit par viņu?
Renāte: – Tētis strādā celtniecībā, ģimenei pelna naudu. Savā laikā dejoja, dziedāja korī, tagad ar pašdarbību nenodarbojas. Uz skatuves kopā ar Ralfu un mums pārējiem gan dziedāja labprāt. Savulaik kopā ar Jāni Apeini un vēl kādu kaimiņu viņš dziedājis pat trio.
– Un ko dara Ralfa brālis?
– No dziedāšanas korī tētis viņu „atpestīja", brālis ar mūziku nenodarbojas. Viņš mācās Madonas mākslas skolā, un šogad šī skola ir jābeidz.
– Jums ir vēl kādi draugi, piemēram, mājdzīvnieki?
Ralfs: – Man ir žurciņa, zivtiņa un suns. Par suni vairāk rūpējas vecāki, bet žurciņu un zivtiņu baroju es pats. Tāpat tīru būri un akvāriju.
– Vai mēdzat kur paceļot?
– Ceļojam vairāk pa Latviju. Ar tēti braucu makšķerēt. Esmu bijis Zviedrijā (kopā ar pārējiem popgrupas „Smaidiņš" dziedātājiem uzstājāmies uz prāmja), biju arī Francijā.
– Kāda ir rezonanse pēc uzstāšanās šovā?
– Esmu uzaicināts žūrijā. Bērnudārzā „Priedīte" vērtēšu konkursu „Cālis". Tas notiks 14. aprīlī, bet pēc tam vajadzēs arī pašam padziedāt.
– Ko darīt tev patīk labāk – dziedāt vai spēlēt instrumentu?
– Dziedāt, jo instrumentu spēlēt ir daudz grūtāk.
Renāte: – No savas puses varu teikt, ka Ralfam ir liela atbildības izjūta. Ja viņš nopelna labu atzīmi, ir milzīgs prieks. Dažkārt gan dēliņš liekas vēl pavisam maziņš. Viņam, piemēram, vakaros patīk klausīties, kā mamma lasa priekšā grāmatu. Tad Ralfs ātrāk aizmieg un ir laimīgs.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto