– Vai jūsu pašsajūtu ir ietekmējusi pāreja uz vasaras laiku un vai pulksteņu grozīšanas dēļ nav nācies piedzīvot arī nepatīkamus pārpratumus? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Zane no Barkavas: – Es vairāk esmu pūcīte, tāpēc jau sestdien pagriezu pulksteni, lai nepiemirstos un līdz darba nedēļas sākumam varētu labāk aprast ar pārmaiņām. Pulksteņu grozīšanas dēļ ir gadījies ierasties par ātru. Reiz svētdienā, kad bija sarunāts pastrādāt, ierados norunātajā laikā un brīnījos, kāpēc neviena nav. Tikai pēc tam aptvēru, ka neesmu pulksteni pagriezusi stundu uz priekšu.
Sergejs no Lazdonas:
– Mani tas īpaši neietekmē. Es pat domāju, ka vasaras laiks ir labāks, jo ilgāk vakaros būs gaišs. Turklāt es jau tāpat ceļos agri. Nesaprotu, kāpēc mēs pēc vasaras laika nevarētu dzīvot visu gadu. Pulksteni es vienmēr pagriežu sestdienas vakarā, tāpēc līdz šim man nav gadījies neko nokavēt.
Madonietis Antons: – Es jūtos burvīgi, jo esmu vasaras laika piekritējs. Tas, ka pulksteņi tiek grozīti divreiz gadā, mani traucē, bet neko darīt – pie visa dzīvē ir jāpierod. Pulksteņu grozīšanas dēļ ir nācies piedzīvot arī pārpratumus, jo pāreja uz vienu vai otru laiku parasti notiek brīvdienās. Tad, ja ir kas sarunāts, parasti gadās arī kādas ķibeles.
Aldis no Praulienas:
– Mani pulksteņu grozīšana netraucē, pie jaunā laika var ātri pierast, bet, protams, labāk jau patīk vasaras laiks.
Madonietis Leonīds:
– Labāk būtu, ja pēc vasaras laika mēs dzīvotu visu gadu un pulksteņus pavasarī un rudenī tā negrozītu. Vienreiz nospriestu, kurš laiks Latvijā ir piemērotāks, un pēc tā arī dzīvotu.
Edīte no Sauleskalna: – Pirmajās dienās tas ietekmē pašsajūtu, bioloģisko pulksteni jau nav tik viegli pārslēgt. Man pašai nebūtu tik svarīgi, kuru laiku – ziemas vai vasaras – valdība izvēlētos. Galvenais, lai pulksteņus divreiz gadā negrozītu, izvēlētos ziemas vai vasaras laiku un pie tā arī paliktu.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA