Lieliem, sārtiem ziediem rudeni pie Degumnieku pamatskolas ķircinoši piesaka rožu krūms no Bulduriem ar šķirnes nosaukumu – ‘Lidija Freimane'. Jau reiz noziedējis, zied atkal un ziedēšanā it kā sasaucas arī ar MELITAS BĒRZIŅAS mūžu.
Ja par skolotāju saka, ka bērni viņu mīl, tad par Melitu droši var teikt – bērni viņu tiešām mīl, ne jau bez šīm jūtām te ieskrietu tik daudz bijušo absolventu, lai apķertos ap kaklu un samīļotu "savu" skolotāju, – vēlējās pateikt skolas direktore Ināra Logina, – un kā pedagogam, profesionālei, kolēģei – arī augstākā atzinība.
Gan dzīvesstāstu, kas iekļaujas tikai divu darbavietu apritē, gan Melitas kundzes savdabīgās, spurainās atziņas uz balta papīra melniem burtiņiem salikt nav viegli, jo nav bijis viņas sapnis intervēties un kļūt populārai. Atpazīstamības un labu vārdu, tuvinieku, draugu, bijušo un tagadējo skolēnu mīlestības viņai pietiek pārpārēm. Ļaudis saka – diezgan stingra, brīžiem pat šerpa, bet skolēnu mīlēta līdz šai dienai. Tā grūti uzreiz pat pateikt – kādēļ. Nekur dziļi dvēsele apslēpta nav, bet uz delnas pasniegta arī netiek – neesmu, nu neesmu tik laba, tik gudra, tik čakla…
Melita Bērziņa visu darba mūžu bijusi pirmo triju klašu skolotāja, bet tagad, pirms ievērības cienīgas dzīves jubilejas nākamgad, strādā ar sešgadīgajiem, kā viņa pati saka, par auklīti, bet īstenībā ir skolotāja palīgs – kopā ar mazuļiem zīmē, veido, priecājas un skumst, iet pastaigās un, protams, mācās, mācās…
Neesot tik svarīga dzīves jubileja, cik skolā nostrādātie darba gadi, kopš 1957. gada, kad koknesiete Melita pabeidza Valmieras pedagoģisko skolu un ar nosūtījumu ieradās šajā novadā, kur vietu nosaukumi laika gaitā gan samezglojušies, gan nostājušies savās vēsturiskajās vietās, kur skolotājas gaitas sākās Meirānu skolā, kur tika dibināta ģimene kopā ar Gunāru Bērziņu, kur dzimušas meitas Taiga un Inita.
– Es atgriežos savā jaunībā, – teic Melita Bērziņa, jautāta, kam par godu viņa 6. oktobrī Meirānu tautas namā rīko salidojumu, atklāsmi sākot no pirmsākumiem, ar tādu mazu "biogrāfiju", uzsverot, ka svarīgākā dzīves jubileja viņai bijusi, sasniedzot 19 gadus, bet otrs dzīves slieksnis, kas jāpārkāpj, saucas "1957-2007". Tātad – 50 darba gadi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 29.09.2007.
Autore: ASTRA ZAGORSKA
AGRA VECKALNIŅA foto