Viesojoties Briselē pēc eiroparlamentārieša Valda Dombrovska ielūguma, tiekoties un iztaujājot viņu par Eiroparlamenta aktivitātēm, neiztika, protams, arī bez jautājumiem par Latvijas ekonomiku, kas nopietni satrauc ļaužu prātus Latvijā, – par lata stabilitāti, par inflāciju, kas pārsniegusi 10 procentu robežu, un citām ar ekonomiku saistītām problēmām.
Birokrātiski es varētu atbildēt, ka tas nav EP kompetencē, – pirmajā mirklī uz jautājumu reaģēja Valdis Dombrovskis, lai viņam nepiedēvētu visziņa lomu, kādu mums Latvijā netrūkst ik uz soļa, bet tūlīt jau piebilda: – Neapšaubāmi, skaidrs ir viens, ka pašreizējā makroekonomiskā vide raksturojas kā izteiktas ekonomikas pārkaršanas problēmas, augsta inflācija, liels tekošā konta deficīts, un Latvijai kredītreitingu pazemina viena aģentūra pēc otras. Skaidrs, ka šis fons ir ļoti labvēlīgs, lai rastos dažādas baumas par lata devalvāciju.
– Un šīs baumas tika izplatītas diezgan apzināti. Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs apgalvo, ka Latvijas Banka finansiāli latu nosargāt var. Valūtas rezerves apjoms ir pietiekams. Tas nozīmē, ja sāktos kāds spekulatīvs uzbrukums latam vai kaut kas tamlīdzīgs, LB teorētiski var uzpirkt visus apgrozībā esošos latus, līdz ar to nekāda pamata runāt par to, ka būtu nepieciešams devalvēt latu, nav, un valdība šīs baumas noliedza. Tad sākās jau modificētas baumas, proti, par svārstību koridora paplašināšanu attiecībā pret eiro. Tas varētu būt robežās no 1 līdz pat 15 procentiem. Un šīm baumām atspēkojumi bija jau krietni vājāki, – atbildot uz žurnālistu jautājumu, norādīja Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka tālākais jau ir politiskās gribas jautājums. Pašreizējais bankas prezidents paliek pie nostādnes, ka latu var nosargāt, bet vai amatā paliks pats bankas prezidents, to rādīs nākotne.
Kā jau finansistam un arī kā bijušajam finanšu ministram V. Dombrovskim cita starpā jautājām, vai viens no inflācijas cēloņiem Latvijā nav arī neprasme apsaimniekot līdzekļus, kas nāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Tā teikt, nauda ir, bet produkts pretī nerodas? Laikā, kad ekonomika jau tā faktiski ir pārkarsusi, papildus vēl iekšā nāk ievērojama nauda no Eiropas Savienības.
– Vispirms jāuzsver, ka inflācijas cēloņi ir ļoti dažādi – gan energoresursu cenu paaugstināšanās, gan arvien vairāk ES valstīs Latvijas iedzīvotājiem atvērtais brīvais darbaspēka tirgus, kas liek arī pašmājās paaugstināt algas, lai darbaspēks neizbrauktu no valsts. Bet tas savukārt nozīmē vairāk tērēt… Protams, inflāciju var veicināt arī papildu līdzekļi no ES, to nevar noliegt, bet jāsaka atklāti, ka energoresursu izmaksas paaugstinās visā pasaulē, darbs ārzemēs ir iespējams arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem – poļiem, lietuviešiem, arī struktūrfondi ir pieejami visām jaunajām ES dalībvalstīm, tātad ar šiem faktoriem vien nevar izskaidrot, kāpēc Latvijā ir augstākā inflācija visā ES, – atzina Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka, viņaprāt, tomēr vairāk ir jāskatās uz valdības politiku kopumā, uz to, kā valdība nodrošina makroekonomisko stabilitāti. – Mēs zinām, ka Kalvītis stāstīja, ka inflācija ir slimība, kas jāpārslimo, savukārt atsevišķu šīs valdības ministru versija bija, ka šādā situācijā „jāgāzē līdz grīdai", un sekas ir tādas, kā ir. To izjūt visi Latvijas iedzīvotāji.
Autore: BAIBA MIGLONE
AUTORES foto