Kad par jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera preses dienesta vadītāju kļuva Inta Lase, sabiedrībā šī ziņa tika uztverta neviennozīmīgi.
Tiekoties Rīgas pilī, reģionālās preses žurnālisti izmantoja iespēju un pajautāja viņai pašai, vai darbs jaunajā amatā un jaunizveidotajā prezidenta komandā sagādā gandarījumu.
– Šajā komandā – noteikti, – nešauboties atzina Inta Lase, – un, protams, arī šajā amatā. Tas – tāpēc, ka tā ir iespēja darīt labu savai valstij, tikai mazliet citā veidā, jau no citām pozīcijām. Un man tas ir ļoti svarīgi. Varbūt skan lepni, kā no augstiem plauktiem, bet, arī strādājot par žurnālisti, vienmēr esmu domājusi, kas ir tas, ko varu darīt savas valsts labā arī kritizējot. Kritiku ir jāmāk uzklausīt. Ja daudzi to nav spējuši, tas ir ļoti skumji. Turklāt pēc 10 gadiem kaut kas dzīvē reizēm ir arī jāmaina. Īpaši, ja tie bijuši desmit pietiekami smagā, proti, intensīvās žurnālistikas, jomā pavadīti gadi. Un ir vēl viena nianse, kas palīdzēja izšķirties par šādu lēmumu. Kā jums jau atzīmēja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Eduards Stiprais, patlaban Latvijā arī jauniem cilvēkiem ir iespējams ļoti ātri ieņemt tādus amatus, līdz kuriem citās pasaules valstīs nonāk ap 50 gadiem, tai skaitā arī līdz televīzijas ziņu redaktores amatam. Divdesmit septiņi, kā tas bija manā gadījumā, tomēr ir daudz par maz.
Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja uzsvēra, ka, sasniedzot kādu posmu dzīvē, ir jāprot skatīties uz priekšu. Savukārt uz jautājumu, vai, veicot tagadējos pienākumus, viņai palīdz iepriekšējā darba pieredze žurnālistikā, Inta Lase atbildēja: – Es domāju, ka palīdz, jo kā žurnāliste bieži braucu ārpus Rīgas, tā teikt, biju ne tikai valdības reportiere. Īpaši – piedaloties raidījuma „De facto" tapšanā, kad mūsu komandas uzstādījums bija veidot aktuālus sižetus, arī regulāri izbraucot ārpus galvaspilsētas, jo tikai tā pa īstam var redzēt, kāda ir Latvija. Man šķiet, tagad šī pieredze ir liela priekšrocība, ko varu izmantot.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 22.09.2007.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA