„Stars" jau informēja, ka pagājušajā ceturtdienā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju 40 Latvijas novados, kuru vidū ir visi pieci bijušā Madonas rajona teritorijā ietilpstošie novadi.
Lēmums tika pieņemts, ievērojot Krīzes vadības padomes pieņemtos ieteikumus, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas sniegto informāciju un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņas par laika apstākļiem kopš 2010. gada 24. decembra (ilgstoša snigšana, bieza sniega sega, ledus un lietus) un turpmākās laika prognozes, kā arī izvērtējot nodarīto kaitējumu un iespējamo turpmāko kaitējumu sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm.
Labāk atzarot, nevis izcirst
Šopirmdien, sazinoties ar Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, noskaidrojām, ka šobrīd lielākā problēma ir Ļaudonā, kur elektrības padeve ir atslēgta gan no Jaunkalsnavas, gan Mētrienas puses, taču „Latvenergo" solīja vismaz daļēju energoapgādi atjaunot.
– Citviet elektrības padeves traucējumi pārsvarā bija īslaicīgi. Cik man zināms, nepabeigti darbi ir ap dažām zemsprieguma līnijām, taču šobrīd talkā ir nākuši laika apstākļi, jo no kokiem tiek nokausēts sniegs un ledus, tādēļ ceru, ka pārrāvumu padevē kļūs mazāk, – norādīja Andrejs Ceļapīters.
Raugoties uz situāciju tieši Madonas novadā, viņš atzina, ka mūsu novadā situācija nebija tik nopietna, kā, piemēram, kaimiņos Rēzeknē. Ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Madonas novada domes priekšsēdētājs galvenokārt saista ar to, ka „Latvenergo" tas juridiski atvieglo iespēju novākt gāztos kokus ārpus elektrolīnijām. Izsludinot ārkārtas stāvokli, var arī mobilizēt dažādus cilvēku un materiālos resursus, kā tas šajā gadījumā ir ar zemessardzes un armijas tehnikas iesaistīšanu.
– Notikušais parāda, ka vasarā ir jāpiestrādā pie tā, lai no līnijām, kuras iet cauri mežam, novāktu slīpi augošos kokus, un, kas pats svarīgākais, koki ir arī jāatzaro. Diskusija, kas šobrīd ir aktualizējusies, par to, ka jāpaplašina līnijas, manuprāt, ir nepārdomāta, jo botānika mums rāda, ka koks sliecas uz gaismas pusi. Šajā situācijā gaisma ir elektrolīnijas pusē, līdz ar to arī zaru šajā pusē būs vairāk un koki gāzīsies uz līnijas. Protams, tagad, krīzes situācijā, ir jāzāģē koki, kas draud uzgāzties uz līnijām, taču vasarā nopietni ir jādomā par koku atzarošanu, – savu viedokli par situāciju mežos pauda Andrejs Ceļapīters.
Jānodrošina ģeneratori
Vaicāts par pašvaldības rīcību šajā situācijā, Andrejs Ceļapīters norādīja, ka situācija ir visai specifiska un resurss, kas ļautu ar konkrēto problēmu tikt galā, neatrodas pašvaldības, bet „Latvenergo" kompetencē.
– Mūsu uzdevums tuvākajā nākotnē būs nodrošināt visus pašvaldības objektus ar alternatīvajiem enerģijas avotiem, ģeneratoriem. Katlumājas ir viena lieta, taču jāpadomā ir arī par ūdens padevi, it īpaši saistībā ar daudzajiem ūdenssaimniecības projektiem, kas noris novadā, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Atsaucoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa aicinājumu, pašvaldība šobrīd arī apkopo informāciju par krīzes radītajiem zaudējumiem, tiesa, tie attiecas tikai uz pašvaldību un tās iestādēm, nevis trešo pusi. Pašreiz apkopotais zaudējumu apjoms nav liels. Arī pašvaldības iestāžu darbu elektrības padeves traucējumi un to izraisītās sekas nav būtiski ietekmējuši, ja neskaita Mētrienas pamatskolu, kas daļēji arī tajā notiekošo remontdarbu dēļ darbu pēc svētkiem neatsāka pagājušajā ceturtdienā, bet tikai šopirmdien.
Ērgļos tikai neilgi pārrāvumi
To, ka situācija būtu ļoti kritiska Ērgļu novadā, neminēja arī novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis. Viņš pastāstīja, ka īslaicīgi pārtraukumi elektrības padevē bijuši Liepkalnei, Sidrabiņiem un Jumurdai, taču ilgstoši neviena apdzīvotā vieta bez elektrības nav palikusi.
– Civilās aizsardzības komisijas sēdi nesasaucām, jo tā būtu lieka laika nosišana. Ar komisijas locekļiem esmu sazvanījies, un visi ir lietas kursā. Ērgļos situācija noteikti nav tik kritiska, kā dažos citos novados, un „Latvenergo" ar savu darbu pie mums tiek galā operatīvi, – piebilda Guntars Velcis.
Valdības lēmuma par ārkārtas situācijas izsludināšanu vairākos novados, tai skaitā Ērgļu, pamatotību komentēt viņš nevēlējās, vien norādīja, ka pēc 2005. gada vētras uzņēmuma vadība nav spējusi vienoties par elektropārvades līnijas zonas paplašināšanu un meža koku izciršanu. Šoreiz to, acīmredzot, būs iespējams paveikt.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto