Pagājušā gada nogalē aktualizējās jautājums par reģionālo televīziju nākotni Latvijā, jo ar šā gada 1. janvāri bija plānots pārtraukt vietējo un reģionālo televīziju apraidi virszemes ciparu formātā.
Reģionālās televīzijas novembrī augstākajām amatpersonām nosūtīja vēstuli, paužot bažas par reģionālās un vietējās televīzijas pastāvēšanas apdraudējumu Latvijā. Vēstulē vietējo un reģionālo televīziju pārstāvji vērsās pie Latvijas amatpersonām un lemjošajām struktūrām, lai saņemtu skaidru atbildi – vai Latvijas valsts ir ieinteresēta turpmākā vietējo un reģionālo TV pastāvēšanā un ko tā darīs, lai šo nozari saglabātu.
Vēstulē tika norādīts, ka pēc straujās pārejas uz ciparu apraidi Latvijā par nozari atbildīgās institūcijas, atsaucoties uz valdības noteikumiem, noteikušas, ka reģionālās televīzijas (vietējās TV vispār netiek pieminētas) var tikt pārraidītas ēterā tikai ar SIA „Lattelecom" starpniecību, kurai ir nodots lietošanā viss TV izmantojamo frekvenču spektrs. Lai nodrošinātu ētera apraidi, reģionālajām televīzijām jānoslēdz līgums, kas paredz maksu vairāk nekā 650 000 latu gadā, norādīts vēstulē. Reģionālo televīziju pārstāvji uzsvēra, ka tādu naudu nav iespējams nopelnīt, tādēļ jautājums par tālāku raidorganizāciju pastāvēšanu ir samilzis un jārisina nekavējoties.
„Mēs nepiedāvājam savam skatītājam seriālus, sensācijas par dažādu slavenību dzīvi un politiķu intrigas. Esam strādājuši pieticīgos apstākļos un rādījuši ēterā, kā dzīvo cilvēki pilsētās un laukos, devuši iespēju vietējiem uzņēmējiem, kam nav pa kabatai reklamēties lielajos medijos, stāstīt par sevi un savu darbu, snieguši informāciju par notiekošo pašvaldībā un nodrošinājuši tiešu komunikāciju. Tikai vietējā TV ēterā Latvijas lauku iedzīvotājs var redzēt sevi un savus kaimiņus, justies piederīgs savai dzīvesvietai, tātad arī savai valstij. Iespējams, vietējo un reģionālo televīziju slēgšana neizraisīs masu mītiņus un protestus, bet nākotnē sekas var būt grūti prognozējamas. Esam pārliecināti, ka šo informatīvo, sociālo un lokālās kultūras funkciju nepildīs neviens elektroniskais medijs, jo tā nesola lielus ienākumus, bet gan ir pārliecības un misijas apziņas lieta, kā arī jauno žurnālistu, operatoru, režisoru, videoinženieru kadru kalve," tika uzsvērts vēstulē.
Piedāvā „logus"
Decembra beigās astoņas reģionālās televīzijas parakstīja sadarbības memorandu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un Latvijas Televīziju (LTV) par to programmu pārraidīšanu LTV 7. kanālā, un sakaru operators ir apņēmies līdz janvāra beigām pagarināt reģionālo televīziju programmu zemes apraidi ciparu formātā testa režīmā.
Tiesa, iepriekš tika vēstīts, ka reģionālajām televīzijām piedāvāta iespēja raidīt gan LTV 1. kanālā, gan 7. kanālā, taču tagad radušās tehniskas problēmas, kas liedz programmu translēšanu abos kanālos. Kaut arī konceptuāla vienošanās par iespēju LTV raidlaikā paredzēt vienu stundu reģionālajām televīzijām ir panākta, pašas reģionālās televīzijas ar piedāvāto raidlaiku nav īsti apmierinātas.
Apiet „Lattelecom" un raidīt ar pašu raidītājiem, kas maksātu lētāk, mazajām un reģionālajām televīzijām neļauj, jo „Lattelecom" pieprasa monopoltiesības visam frekvenču spektram.
NEPLP un LTV piedāvātajam variantam piekritušas: „Jelgavas televīzija", „Ogres televīzija", „Ģimenes TV", „Valmieras TV", „TV Kurzeme", „Kurzemes TV", „Latgales reģionālā televīzija" un „Vidusdaugavas televīzija".
Vēl daudz nezināmā
Sazinoties ar „Vidzemes TV" īpašnieku SIA „Valmieras TV" valdes priekšsēdētāju Ingemāru Vekteri, noskaidrojām, ka noslēgtā vienošanās jeb memorands ir vērtējama vien kā turpmākās sadarbības formas iecere, jo konkrētas lietas jau būs jāatrunā līgumos.
– Šobrīd joprojām esam „Lattelecom" virszemes apraidē, bezmaksas pakā. Reģionālās televīzijas cenšas vienoties ar uzņēmumu par abpusēji izdevīgu modeli, kas ļautu mums saglabāt savu kanālu. Tas būtu pats svarīgākais, ko līdz janvāra beigām mums vajadzētu panākt. Papildus tam testa režīmā esam uzsākuši savu programmu apraidi „Lattelecom" interaktīvajā TV. No auditorijas viedokļa, šai TV formai ir visstraujāk augošā tendence. Strādājam arī pie tā, lai televīzijas sižetu kvalitāte internetā būtu labāka, – par pašreizējo situāciju saistībā ar „Vidzemes TV", kuras paspārnē, kā zināms, tiek veidoti arī sižeti par Madonas reģionu, pastāstīja Ingemārs Vekteris.
Raksturojot jau minēto vienošanos ar LTV, I. Vekteris atzina, ka šobrīd tā nedod iemeslu nedz lielam priekam, nedz bēdām.
– Ir grūti priecāties vai bēdāties par kaut ko, ja šis „kaut kas" tā īsti pat vēl nav zināms. Teorētiski esam apsprieduši raidlaikus, kuros varētu raidīt reģionālās televīzijas. Laiki, kas minēti, ir dažādi. No pulksten 7 līdz 7.30 ir vidēji labs laiks. Otrs piedāvātais laiks – no pulksten 12 līdz 13 – manā skatījumā, pilnīgi nekam neder, bet no pulksten 20 līdz 20.30 un no 22 līdz 22.30 ir labs raidlaiks. No šī piedāvājuma redzams, ka ir daļa raidlaiku, kas televīzijām radīs vienīgi izmaksas, tādēļ arī ar „Lattelecom" risinām sarunas par to, lai varētu virszemes apraidē tomēr palikt ar savu kanālu. Kaut kādi „logi" citā kanālā ir tikai „logi". Televīzijai ir jābūt saimniekam pašai savā kanālā, un tikai tādā gadījumā mēs varam runāt par komercuzņēmumu, kurš spēj ne tikai eksistēt, bet arī attīstīties. Gatavot sižetus par notikumiem novados mēs jebkurā gadījumā turpināsim, jo par to ar LTV ir noslēgts atsevišķs līgums, un arī TV3 mēs turpināsim sniegt savus sižetus, taču šajā gadījumā vairāk runa ir par sava kanāla identitāti, lai cilvēks Vidzemē redz Vidzemes TV, nevis citu TV kanālu, kur viena sastāvdaļa ir kaut kāds reģionālais „logs", – uzsvēra Ingemārs Vekteris.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 08.01.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS