9. novembra vēlā pēcpusdienā Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolotāju kolektīvs pulcējās vienkopus, lai uzklausītu akreditācijas komisijas atzinumu par skolā veikto darbu.
Divas dienas Rēzeknes katoļu vidusskolas direktore Marija Mickāne, Gaigalavas pamatskolas direktore Ināra Ūsīte un Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis hospitēja stundas un iepazinās ar skolas dokumentu kopumu.
Komisijas atziņas
– Vērojām stundas latviešu valodā, matemātikā, ģeogrāfijā, fizikā un mūzikā. Divas dienas pavadījām labā, lietišķā, darbīgā noskaņojumā. Mūsu mērķis bija savākt informāciju, paskatīties, ko esat uzrakstījuši savā pašvērtējumā, saprast, vai vārdi atbilst notiekošajam. Esam gandarīti, ka ne tikai nopietni strādājat ar skolēniem mācību procesā, bet arī daudz laika esat veltījuši darbam ar dokumentiem. Ir veikta analīze pēc būtības, ir vārdu, darbu un nodomu saskaņa, – sanākušajiem atzina akreditācijas komisijas vadītājs Aivars Mednis.
A. Mednis arī vēstīja, ka skolai ir augsts izglītības kvalitātes līmenis un komisija pieņēmusi lēmumu Madonas pilsētas 1. vidusskolu akreditēt uz 6 gadiem.
Pateicību savam kolektīvam izteica iestādes direktors Romāns Ližbovskis. Skolotājiem direktors vēlēja labu veselību, daudz radošā darba un lai tas parādītos audzēkņu rezultātos – sekmēs.
Atklātā stunda ģeogrāfijā
Uzrunāta dalīties iespaidos par atklāto stundu, skolotāja Inese Elekse laikrakstam pastāstīja:
– Man šķiet, ka mūsu skolā ir ļoti spēcīgi skolotāji, un to pamanīja arī komisija. Aivars Mednis piedalījās ģeogrāfijas stundā, ko vadīju 8.b klasē. Stundas tēma bija dabas zonas, klimats, Āzijas ūdeņi. Stunda ritēja, kā ieplānots, vienīgais, kas tādos brīžos, kad skolotājs ir nedaudz uztraucies, reaģē neprognozējami, ir aparatūra. Dīvainā kārtā stundas noslēgumā neieslēdzās projektors. Gribēju bērniem parādīt polārblāzmu, bet signāla nebija. Šogad pusi mēneša pavadīju Norvēģijā un no turienes atvedu un skolēniem vēlējos parādīt polārblāzmu. Bija īstais brīdis – Madonā bija ciklons un tumšs kā polārajā naktī, krāšņā dabas parādība būtu ļoti iederējusies. Tā kā projektors nedarbojās, momentā bija jāpārslēdzas un jāizdomā kas cits. Rezerves varianti vienmēr ir krājumā, un viss notika, kā nākas. Ne pirmo reizi stundā ir cilvēks no malas. Akreditāciju ir bijis daudz, un eksperti kaut kā regulāri ietrāpījušies manās stundās. Tā bija Lazdonas pamatskolā, tā tagad – Madonas pilsētas 1. vidusskolā. Ģeogrāfija ir pateicīgs priekšmets, jo bērni paši ir daudz redzējuši, tikai jāievirza, lai viņi „pareizi" redz un prot redzēto izskaidrot.
Vaicāta par darbu ar plāniem un dokumentiem, skolotāja atzina, ka stundas plāns vienmēr tiek sagatavots, akreditācijas dēļ dokumenti papildus nebija jāraksta.
Kad ierunājāmies par kabineta aprīkojumu, Inese Elekse neslēpa, ka klasē ir videomagnetofons, citas tehnikas gan neesot. „Vēlos, lai ģeogrāfija atkal būtu dabaszinību cikla priekšmets, kā tas bija iepriekš. Šobrīd ģeogrāfija pielikta pie sociālajām zinībām, tāpēc projektā piešķirtā aparatūra – interaktīvā tāfele, projektors – ģeogrāfijas kabinetam nav paredzēta. Mūsdienīgas aparatūras stundu darbā tomēr ļoti pietrūkst."
Pieredze fizikas stundā
Skolotāja Marija Deigele informēja, ka eksperti apmeklēja arī viņas vadīto stundu – fiziku 12. un 8. klasei. „Divpadsmitie mācās tēmu par elektromagnētiskajiem viļņiem, viņiem iepriekšējā nedēļā bija uzdevums sameklēt materiālus par radioviļņu pielietojumu televīzijā, satelīttelevīzijā, radiosakaros, radiolokācijā un citur. Skolēni bija sagatavojuši prezentācijas, turpinājām tās uzklausīt. Katru prezentāciju vērtēja citas grupas skolēni, diagrammu veidā ikvienam vajadzēja atklāt savu ieguldīto darbu. Astotajiem savukārt ritēja saruna par blīvumu. Tā kā man pašai kritērijs ir bērnu domas, nevaru stundu, kurā ir eksperts, vadīt citādāk tikai tāpēc, ka klasē ir ciemiņš. Atklātajās stundās biju tāda, kā vienmēr, strādāju bērniem, nevis komisijai."
Fizikas kabinets šobrīd ir viens no modernākajiem skolā. Interaktīvo tāfeli skolotāja un audzēkņi izmanto katru stundu, moderno tehnoloģiju pielietojums papildu uztraukumu nerada.
– Ja pret bērnu (arī pret tādu neklausīgo riebeklīti) izturas lādzīgi, ja atrod viņā ko pozitīvu un paliela viņu, skolēns izslejas un staro, – pieeju audzēkņiem pamatoja skolotāja. – Riebīgās bruņas noplok, un bērna sirsniņai var piekļūt tuvāk. Pēc tam jau var padiktēt arī savus noteikumus, un bērns gan mācīsies, gan tevi labvēlīgi uztvers. Pret mūsdienu bērniem nekādu iebildumu man nav, īpaši vidusskolā viņi zina savu mērķi, ir gudri un mērķtiecīgi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.11.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto