Tā par z/s "Jaunkalēji" maizi sacīja itāļi, kas starptautiskajā Slow Food izstādē Turīnā, nogaršodami īstu Latvijas rudzu un saldskābo maizi, novērtēja tās garšas īpašības, arī medus saldumu. Latvijas stendā kopā ar maizi varēja nobaudīt arī cigoriņu kafiju, bērzu sulas un Užavas alu.
No 21. līdz 25. oktobrim jau ceturto reizi vairāk nekā 5000 dažādu pasaules valstu pārstāvji caur Terra Madre tīklu tikās Turīnā – starptautiskajā Slow Food izstādē Salone del Gusto Itālijā. Izstādē tika pārstāvēta arī Latvijas biedrība Slow Food, kur darbojas arī bioloģiskās saimniecības "Jaunkalēji" maizes cepēji Jeļena un Andrejs Broki. Piecu dienu tikšanās saveda kopā ēdiena ražotājus, pavārus, akadēmiķus, jauniešus un muzikantus no visas pasaules, lai veicinātu ilgtspējīgu vietējo pārtikas produktu ražošanu, kas ir pilnīgā līdzsvarā un harmonijā ar vidi, un respektētu paaudžu paaudzēs pārmantotās zināšanas.
Tik vērienīgā pasākumā – Terra Madre 2010 organizētajā izstādē Salone del Gusto – z/s "Jaunkalēji" saimnieki piedalījās pirmo reizi, gūstot vērtīgu pieredzi. – Šī izstāde mums bija līdzīgi kā sportistiem olimpiskās spēles. Piedāvājām degustācijai gan rupjmaizi, gan saldskābmaizi, un nespējām vien maizes degustācijā visiem interesentiem dalīt pa gabaliņam – tik liela bija piekrišana. Bija pat sadarbības piedāvājumi, lai cepam maizi arī Itālijai, par ko tikai pasmaidījām, jo mums nav tāda nodoma. Izmantojām iespēju pabūt arī itāļu maizes ceptuvēs, kur dalījāmies pieredzē, nogaršojām viņu maizi, – pastāstīja maiznieks Andrejs Broks. – Itāļi pārsvarā cep baltmaizi, izmantojot raugu, tādas īstas rupjmaizes, ko cep no dabiskā ierauga, viņiem nemaz nav. "Jaunkalēju" rupjmaize itāļiem tika dēvēta par melno maizi, ko pie baltās maizes pieradušie eiropieši tomēr nebeidza slavēt. Kad kāds centās mums tomēr piedāvāt degustācijai tumšo maizi, sapratām, ka tā nepavisam nav rupjmaize, jo ir dažādu miltu sajaukums, ko vēlāk arī paši atzina, – papildināja Jeļena.
No citu valstu dabiskajiem pārtikas produktiem Andrejam izdevies pagaršot bifeļa gaļu, bet, kā abi atzina, vislabāk patikuši dažādie sieri, tostarp ar pelējumu, pat ar salmu apvalku. – Laika iepazīt Turīnu mums nebija daudz, jo visu laiku bija jādarbojas stendā. Pie mums apstājās daudzu valstu pārstāvji, ekoloģisko pārtikas produktu izstādes apmeklētāji, un vēlējās nobaudīt arī Latvijas maizi, – piebilda Jeļena.
Kad interesējos par to, kādā valodā notika sazināšanās, Andrejs Broks minēja, ka gan angļu, gan itāļu, un viņam itāļu valodas mācīšanās padevusies itin labi. Piemēram, vārdu salikums Terra Madre tulkojumā nozīmē ‘Zemes māte', bet maizi itāļu valodā sauc – pane.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
Foto no personiskā arhīva