Vestēnieša JĀŅA NEBARA vārds daudziem „Stara" lasītājiem plašāk kļuva zināms, iepazīstoties ar 10. Saeimas deputātu kandidātu sarakstiem, kā arī izlasot deputātu kandidātu diskusijas atspoguļojumu „Starā". Par viņa pārstāvēto partiju „Par prezidentālu republiku" balsis atdeva vien nepilns procents vēlētāju, taču tas nav iedragājis jaunā uzņēmēja un sabiedriski aktīvā vestēnieša pārliecību par to, ka pārmaiņas Latvijas politiskajā kultūrā nav aiz kalniem. Aicinājām Jāni Nebaru uz sarunu gan par savu līdzšinējo dzīves gājumu, gan par vēlēšanu rezultātiem.
– Esmu dzimis Ērgļos un, kaut arī dzīvoju Vestienas pagastā, vairāk sevi varu saistīt tieši ar Ērgļiem, jo tur gāju vidusskolā, beidzu mūzikas skolu. Augu mežinieku ģimenē. Tēvs bija mežsargs, bet māte ir bijusi gan Vestienas ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja, gan mežziņa vietniece, gan mežsardze. Ērgļu vidusskolā mācījos līdz 10. klasei, bet tad laimīgas sagadīšanās pēc nokļuvu Rīgas komercģimnāzijā, ko tolaik vadīja Juris Stabiņš. Absolvējot šo skolu, ieliku labu pamatu savām zināšanām gan par ekonomiku, gan daudzām citām jomām. Lai ko šobrīd teiktu par Juri Stabiņu, šo skolu viņš bija izveidojis ļoti augstā līmenī, un tā bija tendēta uz skolēnu attīstību.
Pēc komercģimnāzijas beigšanas uzsāku studijas Banku augstskolā, kur paralēli studijām darbojos kā studentu padomes prezidents. Iesaistījos arī Latvijas studentu apvienības darbā, vārdu sakot, darīju visu, ko aktīvs students varēja darīt.
– Kādēļ izvēlējāties savu nākotni saistīt ar ekonomiku?
– Ievirze uz ekonomiku man ir bijusi visu laiku. Mežs un lauki man joprojām ir tuvi, taču ekonomika, uzņēmējdarbība ir tas, uz ko esmu tendēts, līdz ar to Rīgas komercģimnāzija un Banku augstskola bija loģiski un apzināti sperti soļi. Vēl studējot, nopelnot pirmo naudu, nodibināju savu uzņēmumu, kurā tika ieguldītas visas domas un ieceres. Sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar ES struktūrfondu piesaisti un apguvi, kā arī biznesa plānu rakstīšanu, taču vēlāk, ņemot vērā „trekno gadu" tendences, pievērsāmies būvniecībai.
No uzņēmējdarbības nekur neesmu aizgājis arī pašlaik. Strādāju zemnieku saimniecībā, un kopā ar sievu mums ir kopīgs uzņēmums, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Salaspilī. Cenšamies darboties tepat Latvijā, uzturot paši sevi un vienlaikus palīdzot Latvijas ekonomikai.
– Par jums publiski pieejamā informācija liecina, ka esat arī biedrības „Nākotnes Salaspils" valdes priekšsēdētājs. Ar ko nodarbojas biedrība?
– Mēs nodrošinām pārtikas programmas „Paēdušai Latvijai" pārtikas paku sadali Salaspils iedzīvotājiem. Programmas „Paēdušai Latvijai" koordinators ir mans studiju biedrs, un kādā sarunā viņš ieminējās, ka Salaspilī nav neviena, kas sadalītu pārtikas pakas. Nolēmām, ka varam to darīt, un arī šobrīd palīdzam, kā vien varam, tiem cilvēkiem, kuriem vietējais sociālais dienests nevar palīdzēt. Piemēram, bija gadījums, kad pie mums vērsās pensionārs, kuram bija nozagta pensija. Desmit latu viņam ir izdzīvošanas jautājums, mēs viņam šajā situācijā palīdzējām. Uzskatu, ka, neraugoties uz krīzes periodu, ir jāsaglabā cilvēciskās attiecības un godaprāts un, ja mums ir iespēja kaut nedaudz palīdzēt sabiedrībai kļūt labākai, nav iemesla to nedarīt.
Es aicinātu tos cilvēkus, kuri ir gatavi kaut ko dot citiem, nebūt slinkiem un tās stundas, kas varbūt bezmērķīgi tiek pavadītas, skatoties TV, veltīt, iesaistoties sabiedriskajos procesos, jo kopīgiem spēkiem mēs varam paveikt daudz laba. Manuprāt, vajadzība pēc šāda veida organizācijām ir ļoti izteikta, jo tas ir viens no veidiem, kā varam palīdzēt līdzpilsoņiem. Palīdzīga roka vienmēr noder.
– Kā vērtējat savas partijas rezultātu vēlēšanās un Saeimas vēlēšanu rezultātu kopumā?
– Rezultāts bija prognozējams, un tas ir atbilstošs šai situācijai. Mūsu partija ar tai pieejamajiem resursiem vēlēšanās sevi parādīja ļoti labi. Atbalstītāji, kas mums ir visā Latvijā un arī Madonas reģionā, spēja noticēt tam, ka vēlamies paveikt daudz ko labu. Varas partijas, vadoties pēc spēka pozīcijām, izdarīja visu iespējamo, lai rezultāts būtu tieši šāds. Arī plašsaziņas līdzekļi un sabiedriskās domas veidotāji šajā procesā deva savu ieguldījumu, jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām pasakot, ka Saeimā iekļūs tikai seši politiskie spēki un līdz ar to runāt ir vērts tikai ar šo partiju pārstāvjiem.
Par vēlēšanu kopējo rezultātu mēs kaut ko vairāk varēsim spriest jau janvārī, jo šai valdībai es ilgu mūžu neprognozēju. Sāksim ar to, ka to neveido divas, bet sešas partijas. ZZS savā būtībā vēl ir daudzmaz vienots politiskais spēks, bet „Vienotību" pēc vēlēšanām es drīzāk dēvētu par „Sašķeltību", jo jau tagad ir skaidrs, ka viņi ir gatavi cits citam rīkli pārgrauzt, lai tikai panāktu savu. Ļoti ticams, ka ZZS, kas būs pragmatiskākais spēks šajā koalīcijā, vienā brīdī vairs nešķitīs pieņemami tie kašķi un iekšējās intrigas, kas notiks un „Vienotībā" notika jau pirms vēlēšanām, un izvēlēsies stabilāku koalīcijas modeli par esošo. Atklāts ir arī jautājums par jaunu vēlēšanu rīkošanu, par ko jau šobrīd daudzi izsakās. To, vai par to ir pamats runāt, parādīs jaunā budžeta izstrādes un apstiprināšanas gaita. Būsim godīgi, ekonomiskā situācija Latvijā strauji neuzlabojas un tai uzlaboties nav pamata, tādēļ arī šī ziema iedzīvotājiem nebūs vieglāka kā iepriekšējā.
– Kā vērtējat Valda Dombrovska jaunās valdības deklarāciju? Vai tas ir reāls un izpildāms valdības darba dokuments, vai arī tajā iekļautie punkti pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav īstenojami?
– Esmu ar deklarāciju iepazinies, un tas ir plāns, kas rakstīts ar pirkstu mākoņos. Deklarācijā iekļautie punkti ir labi, un tās ir lietas, ko ar dažām niansēm būtu nepieciešams īstenot, taču reālie darbi un situācija neļauj cerēt, ka kaut daļa no tā varētu piepildīties, jo jau valdības veidošanas laikā sabiedrība saskārusies ar politiķu meliem un intrigām, kā arī budžeta veidošanas process pašlaik nav nedz saprotams, nedz caurspīdīgs. Uzņēmēji joprojām nezina, kas viņus sagaida pēc trim mēnešiem. Ar nepacietību arī gaidu vadības rīcības plānu, kurā ceru ieraudzīt konkrētas, izpildāmas lietas gan ar noteiktiem termiņiem, gan skaitļiem. Ir jābūt kaut kādiem izmērāmiem lielumiem, pēc kuriem tad arī varēs noteikt, ir mērķis sasniegts vai nav. Ja uzņēmumā mērķis netiek sasniegts, tajā ir vainojams vadītājs, kas visbiežāk tad tiek nomainīts. Manuprāt, mums šobrīd trūkst šādu izmērāmu lielumu. Nevar visu balstīt vienīgi uz izteikumiem, ka mēs būsim labāki par igauņiem un lietuviešiem. Tas nav tas, uz ko Latvijai kā valstij jātiecas. Mums ir jābūt ar savu redzējumu un skatu, kā celt valsts labklājību.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 06.11.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto