Laikā, kad daudzi dodas meklēt laimi uz ārvalstīm, sevišķi priecē jaunieši, kas izvēlas sākt patstāvīgo dzīvi dzimtajā pusē. Arī DENISS KOVTUNS Madonu, kur ir uzaudzis un skolojies, nav pametis, bet gan jau pusotru gadu strādā AS „Madonas ūdens" par sanitārtehniķi un nesen – arī par cauruļvadu CCTV inspekcijas operatoru, paralēli neklātienē studējot Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).
– Pirms diviem gadiem absolvēju Madonas pilsētas 1. vidusskolu un sākotnēji biju domājis iet uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vēlējos strādāt par militāro ārstu, bet tā laika veselības stāvokļa dēļ es tur nebūtu ticis. Tāpēc izlēmu pastrādāt AS „Madonas ūdens", jo bija tāda iespēja. Ar laiku darbs arvien vairāk iepatikās, un, kad saņēmu piedāvājumu studēt neklātienē, turpinot strādāt tepat, piekritu. Izvēlējos studēt RTU, kur nodarbības jāapmeklē katru sestdienu, turklāt sesija notiek divreiz gadā tāpat kā klātienes studentiem. Kopā jāstudē seši gadi, esmu otrā kursa students. Izstudējot iegūšu trīs specialitātes – siltumtīklu, gāzesvada un ūdensvada inženieris, – atklāja Deniss Kovtuns.
– Pastāsti par savu darbu – CCTV inspekcija šķiet kas pavisam nedzirdēts.
– Kanalizācijas sistēmas nofilmēšana ir ātrs veids, kā atrast problēmu un to atrisināt. Izbraucot cauri kanalizācijas trasei vai posmam, uzreiz var redzēt, kur ir iesēdums, kaut kas šķībi vai saplīsusi caurule. Attiecīgo vietu var parādīt, maksimāli kļūdoties tikai par 20 cm. Tādā veidā nav jāpārrok visa sistēma, meklējot, kur vaina, bet tikai attiecīgā vieta, un problēmu var novērst, pirms vēl projekts ir nodots. Protams, šādu pašu pārbaudi var veikt arī jau esošajām kanalizācijas sistēmām, bet tad ir nedaudz grūtāk, jo traucē aizsērējumi. Esošajām trasēm parasti pārbaudu, vai vēl ir derīgas, vai caurules ir izbirzušas (Madonā attiecīgi ir betona vai keramikas caurules). Šo pakalpojumu sniedzam arī citām pilsētām, ja jāpieņem jaunizbūvētas kanalizācijas sistēmas, pārsvarā Gulbenē, Ērgļos, Varakļānos, Pļaviņās. Pamazām apgūstam arī citas ierīces, ar ko modernizēt „Madonas ūdens" darbu. Tam visam – pamācībām, instrukciju grāmatām svešvalodās – jāizburas cauri pašiem, jo nav jau, kas parādītu. Visvairāk tomēr iemāca praktiskais darbs. Sākot strādāt ar cauruļvadu CCTV inspekciju, bija arī pa kādam atgadījumam, piemēram, Rīgas ielā nebija uzrādīta viena aka, par tās eksistenci neviens nezināja. Kamera tajā iegāzās, tāpēc nācās šo posmu rakt vaļā, jo lētāk ir izrakt, nekā atstāt dārgo aparatūru.
– Šķiet, rakšanas darbus uz ielām madonieši šobrīd uztver diezgan saasināti. Vai arī tev ir nācies ar to saskarties?
– Arī man ir gadījies, ka izsaka pretenzijas par nebeidzamo rakšanu. Taču, ja vajag kaut ko padarīt, tad arī jārok. Ir, protams, cilvēki, kas pasaka paldies par paveikto. Madonā sakarā ar projektu jaunizbūvētās kanalizācijas sistēmas nefilmēju –
filmēju tikai tās, ko rekonstruēs – daļā Augu ielas, Saules un Rīgas ielas, ko sāks rekonstruēt nākamgad, Kalna ielā, kas jau ir pabeigta, un vēl dažās. Lielākais darba apjoms parasti ir vasarā, bet arī tagad darāmā netrūkst, jo visi vēl pirms sala steidz pabeigt darbus.
– Kādēļ tevi uzrunāja tieši šī specialitāte?
– Ja godīgi, pats nezinu. Bet, kā sāku strādāt par sanitārtehniķi, ar laiku iepatikās un ieinteresēja šī joma. Laikam tomēr esmu cilvēks, ko saista mehāniskas lietas. Sākumā šķita, ka iešu mātes pēdās, jo viņa ir mediķe, bet beigās sanāca it kā aiziet tēva pēdās, kas ir inženieris šajā pašā uzņēmumā. Tagad ar savu izvēli esmu apmierināts. Vienīgais mīnuss darbā ir tas, ka ziemā ir auksti, jo tad ar cauruļvadu filmēšanu nenodarbojos – pārsvarā palīdzu sanitārtehniskos darbos. Šī ziema mūsu brigādei bija grūta, jo notika gan avārijas, gan cauruļu plīsumi, bija jāatsaldē akas. Bija pat tā, ka mājām akas kausējām gan rītā, gan vakarā. Bargā ziema parādīja dažas kļūdas, ko tagad esam ņēmuši vērā, visvairāk jau saistībā ar pakojumu. Jā, ziema bija auksta, bet visas problēmas uz salu novelt nevar. Taču problēmu atrisināšanā daudz tika darīts tad un arī vēl tagad, tā ka ceru, ka šī ziema, pat ja būs barga, tik daudz negadījumu nenesīs.
– Kā sokas ar studijām augstskolā?
– Skolas laikā no eksaktajiem priekšmetiem man patika tikai fizika, bet īsti nepadevās. Šobrīd studijas augstskolā pārsvarā balstītas uz fizikas apguvi. Kad pabeidzu 12. klasi, fizikas skolotāja man pat teica – malacis, skolu esi pabeidzis, bet neej tur, kur jāmācās fizika. Nesen satiekoties un pastāstot, kur tad beigās esmu aizgājis studēt, viņa bija ļoti izbrīnīta, bet tai pašā laikā arī priecājās, ka šo priekšmetu tomēr sāku saprast. Vēl joprojām īsti labi nesadzīvoju ar matemātiku. Saprotu, ka tā domāta prāta un loģiskās domāšanas attīstīšanai, bet ir lietas, kas būs noderīgas turpmāk gan darbā, gan dzīvē, taču dažubrīd matemātikā apgūstamā viela ir tāda, ka šķiet – mūs gatavo nākamā zemes pavadoņa projektēšanai vai darbam NASA. Labi, ka ceturtajā kursā varēsim izvēlēties novirzienu, ko apgūsim padziļināti, tad sāksies prakse, taču RTU nolikumā noteikts, ka, ja strādā ar studijām saistītā darbavietā ilgāk par pusotru gadu, prakse nav jāiziet.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.10.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto