Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Sēņošana

Redakcija

Autors • 13.09.2010.

Burtu lielums

Vai arī jūs esat starp tiem, kam patīk sēņot, un kā rīkojaties jūs, lai ar sēnēm nesaindētos? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.

Marika no Kalsnavas:
– Jā, un vismaz mūsu, Kalsnavas, pusē šoruden sēņu ir daudz. To gan nevar teikt par vasaru, kad gailenes vēl varēja salasīt, bet to bija maz un pārsvarā sīkas. Tā kā sēņotāju mežos tagad ir daudz, atkarībā no tā, kurās dienās ierodas sēņotāji no citurienes, esam izstrādājuši savu taktiku, kad iet mežā. Lai nesaindētos, ir jāievēro sēņotāju zelta likums – nelasīt nepazīstamas sēnes. Ja par kādu sēni ir šaubas, tā grozā nav jāliek. To es mācu arī bērniem, jo tas ir drošākais veids, kā pasargāt sevi un citus no saindēšanās.

Inta no Dzelzavas: – Nu jau ir parādījušās arī rudens sēnes. Bērzlapes iet uz beigām, un sāk augt cūcenes un alksnenes. Pirmo reizi šajā sezonā sēņot devāmies ap Jāņiem, bet tad mazbērns saķēra trīs ērces un sēņošanai metām mieru. Tagad, kad ērces ir rimušās, atkal ejam mežā, kur ir gan baravikas, gan makoviki. Jau bērnībā māte iemācīja nekad neaiztikt nepazīstamas sēnes, un sēņojot to vienmēr paturu prātā, neņemu ne baltās, ne zaļās mušmires.

Benilda Gailuma no Lubānas: – Tagad sēņot vairs neeju, taču savulaik tas ļoti patika. Vislabākās jau ir bērzlapes jeb podiņi. Protams, arī baravikas, bet tad ir jāzina vietas, kur tās aug. Sēņotājiem varu ieteikt tikai vienu – lieciet grozā tikai labās sēnes, ko visi pazīst jau daudzās paaudzēs.

Larisa no Sauleskalna: – Nupat šosestdien sēņojām Rīgas mežos. Četrās stundās salasījām neticami daudz baraviku – veselus astoņus grozus, citas sēnes nemaz neaiztikām. Varējām lasīt vēl, taču laikus atcerējāmies, ka tās ir arī jāpārstrādā un tas paņem pat vairāk laika nekā sēņošana. Es lasu tikai tās sēnes, ko pazīstu, bet šoreiz vispār grozos likām vienīgi baravikas.

Kārlis Viesturs Sīlis: – Tagad vairs sēņot neeju. Es nekad savā mūžā neesmu nesis uz mājām sēnes, ko nepazīstu. Tas man šķiet pašsaprotami, kaut gan varbūt esmu bijis pārāk piesardzīgs. Taču pēdējie notikumi, kad no saindēšanās ar baltajām mušmirēm, mirusi kāda pensionāre un smagi cietusi arī 5 gadus veca meitenīte, gan apstiprina šo visiem zināmo patiesību.

Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px