Vakar, tiekoties ar arodbiedrībām, premjers Valdis Dombrovskis atzina, ka turpmākajos gados pakāpeniski jāpalielina finansējums veselības aprūpei.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sēdē premjers klātesošos informēja par valsts ekonomiskās attīstības tendencēm, kā arī 2011. gada budžeta konsolidācijas iespējamajiem apmēriem un virzieniem. Viņaprāt, ņemot vērā otrā ceturkšņa budžeta izpildes rezultātus, nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs varētu būt 350-395 miljonu latu robežās, kas vēl var tikt precizēts, ņemot vērā trešā ceturkšņa izpildes datus.
Runājot par veselības aprūpes budžeta iespējamu palielinājumu, valdības vadītājs teica, ka turpmāko gadu laikā tas pakāpeniski būtu jāpalielina, sabalansējot ar budžeta reālajām iespējām.
Vienlaikus Ministru prezidents piebilda, ka līdzās veselības aprūpes budžeta kopējam samazinājumam krīzes laikā par 22-24% slimnīcām atvēlētā finansējuma samazinājums ir bijis neproporcionāli augsts – līdz pat 51%, kas pašlaik tiek kompensēts, piešķirot papildu līdzekļus un pārdalot finansējuma pozīcijas veselības aprūpes sistēmā kopumā.
Politiķiem netic
SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars par premjera izteikumiem par finansējuma regulāru palielināšanu veselības aprūpes nozarei, vadoties no līdzšinējās pieredzes, bija visai skeptisks.
– Šajā laikā līdz vēlēšanām es īpaši neticu nekam, ko saka politiķi. Jāgaida, kas veidos jauno valdību, var gadīties, ka tajā būs arī tādi „ekstrēmisti", kas uzskatīs, ka Latvijā jāpaliek tikai lielajām slimnīcām. Uz premjera teikto skeptiski raugos tādēļ, ka ir paziņots par ievērojamu budžeta konsolidāciju, līdz pat 400 miljoniem latu. Jābūt lielam optimistam, lai domātu, ka visām citām jomām, kam arī trūkst līdzekļu, tiks griezts nost, bet mēs būsim tas izņēmums, kam piešķirs vairāk. Piekrītu, ka savulaik veselības aprūpei tika nogriezts neproporcionāli daudz, taču tas bija redzams jau brīdī, kad tika veikts samazinājums, nevis vien tagad. Gadā mūsu slimnīcai tika atvēlēts finansējums 2000 pacientu uzņemšanai, bet jau pirmajā pusgadā to skaits tuvojās 3000, – norādīja Bruno Kokars.
Kam tiks 26 miljoni?
Viņa skepsei dziļāku pamatu dod arī tas, ka nav līdz galam skaidrs Ministru kabineta veselības aprūpes nozarei papildus piešķirto 26 miljonu sadalījums.
– Slimnīca šobrīd strādā bez līguma, un, kamēr netiks noslēgts jauns, kas tiek solīts uz 20. septembri (taču summa, par kādu tas ar slimnīcu tiks slēgts, skaidri vēl nav zināma), pašreizējā pacientu uzņemšanas kārtībā neko daudz mainīt nevarēsim. Slimnīcai par pārstrādēm valsts šobrīd parādā ir trešdaļu miljona, un, cik noprotu, šī summa arī no 26 miljoniem tiks piešķirta, taču nav skaidrības par atlikušajiem šā gada mēnešiem. Šobrīd kārtējie izdevumi gan mums lielas raizes nesagādā, jo bijām līdzekļus iekrājuši, plānojot iespējamo infrastruktūras attīstības projekta (skat. iepriekšējo rakstu. – Aut.) līdzfinansējumu, taču jābūt skaidrībai par tālāko laika periodu. Šajās dienās valdība arī piešķīra papildu finansējumu Alūksnes un Krāslavas slimnīcai. Mums arī nav zināms, vai tas tika izdarīts, pārdalot pārējām slimnīcām iedalītos līdzekļus vai atrodot kādu citu finansējuma avotu. Šādos neziņas un neskaidrības apstākļos gan saistībā ar iespējamo finansējumu, gan plānveida pacientu uzņemšanu šobrīd atrodas Madonas slimnīca, – situāciju skaidroja Bruno Kokars, paužot cerību, ka 20. septembrī līgums ar slimnīcu tiks noslēgts un tas ļaus plānveida pacientu plūsmu padarīt plašāku.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS