– Vai jūs sestdien skatījāties reportāžas un videosižetus LTV1, kā top Latvijas Likteņdārzs, un vai atbalstāt Likteņdārza veidošanu, kas aizsākās Latvijas Republikas 90. gadadienā un ko plāno pabeigt desmit gadu laikā kā dāvanu Latvijas 100. dzimšanas dienā? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Ludmila: – Reportāžas sestdien es neskatījos, bet to, ka Latvijā tiek veidots Likteņdārzs, zinu. Es domāju, šāda piemiņas vieta ir vajadzīga, bet, lai to izveidotu, nepieciešami lieli līdzekļi, līdz ar to atbalstāma ir arī dažādu akciju rīkošana ziedojumu piesaistei. Ziedojums, piezvanot pa telefonu, ir ļoti ērts veids. Nekur nav jāiet, nekas nav jāaizpilda, tikai jāpaceļ telefona klausule un jāpiezvana.
Sanita no Lazdonas:
– Uz ziedojumu tālruni gan nezvanījām, jo paši gribam uz turieni aizbraukt un piedalīties Likteņdārza veidošanā ar savu darbu. Mēs atbalstām šādas piemiņas vietas veidošanu. Arī mūsu dzimta ir cietusi no represijām, faktiski visa vecākā paaudze tika aizvesta uz Sibīriju.
Madoniete Sarmīte:
– Es šo ieceri atbalstu un Likteņdārzu esmu jau apmeklējusi. Tad gan bija izveidota tikai ābeļu aleja un varēja iepazīties arī ar tās stādītāju sarakstu. Taču nenoliedzami Likteņdārza veidošanā vēl ir jāiegulda daudz darba. Kā es saprotu, darbi tur notiek organizēti, vairāk iestādēm un organizācijām, tādām kā „Latvijas valsts meži", bet piedalīties talku veidā – tāda iespēja tautai netiek piedāvāta. Tas nedaudz izbrīna.
Madoniete Laima: – Reportāžas no Likteņdārza es skatījos, bet man šajā jautājumā vēl īsti nav viedokļa. Ja Likteņdārzam vienmēr būs saimnieks, kas par to rūpēsies un apsaimniekos, tad ideja ir vienkārši burvīga un ģeniāla, bet lai tikai nesanāk, ka kādā brīdī tas paliktu bez saimnieka. Plāns ir ļoti skaists, taču joprojām tas ir tāds kā bezsaimnieka – vismaz man tā liekas.
Aivars no Sauleskalna: – To, ka sestdien LTV1 notiks atbalsta akcija „Top Latvijas Likteņdārzs", dzirdēju, bet reportāžas neskatījos. Es atbalstu šādas piemiņas vietas veidošanu un esmu arī ziedojis, piezvanot pa telefonu. Vairākas reizes esmu braucis tai garām, bet līdz šim vēl nav sanācis iegriezties.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA