— Vai, jūsuprāt, valstij būtu jāsniedz finansiālā palīdzība ne tikai pašvaldībām, bet arī iedzīvotājiem, kompensējot vētras nodarītos zaudējumus? — vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Gunārs no Sarkaņiem: — Valstij iedzīvotājiem būtu jāpalīdz, kaut gan, protams, arī viņiem būtu jādomā par savu īpašumu apdrošināšanu. Diemžēl daudzi to nevar atļauties, tāpēc valdībai būtu jādomā, kā vismaz daļēji kompensēt vētras radītos zaudējumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo tā tomēr bija dabas stihija. Mājām jumti noplēsti vai — kā Līvānu novadā — teļi pa gaisu aiznesti — ko šādā situācijā lai zemnieks iesāk? Govis gan ārkārtas situācijā, kad nav elektrības, var izslaukt, izmantojot, piemēram, traktora gaisa filtru. Izeju jau var atrast vienmēr (kaut gan manis minētā metode tomēr nav tā labākā).
Inta no Madonas novada: — Es domāju, ka valstij pēc tādiem postījumiem ir jāpalīdz saviem iedzīvotājiem, zinot to, kā klājas lauksaimniekiem un kādas prasības tiek izvirzītas īpašumu apdrošināšanai, cik tas dārgi maksā. Turklāt arī apdrošinot nevari būt pilnīgi drošs, ka šī summa tiks arī izmaksāta.
Madoniete Lucija: — Tas man šķiet pašsaprotami. Ja ir tāda vētra un tādi dabas postījumi, valstij ir jāpalīdz gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Tik daudz izgāztu koku, tik daudz norautu māju jumtu!
Mareks no Jaunkalsnavas: — It kā jau valstij tos vajadzētu kompensēt. Ja zaudējumus nevar nosegt pilnībā, tad būtu jāsniedz vismaz daļēja finansiāla palīdzība. Naudas, lai apdrošinātu savus īpašumus pret dabas stihiju, iedzīvotājiem taču nav, un naudas nav arī valstij, bet šādos gadījumos valdībai tomēr tā būtu jāatrod.
Pēteris no Lubānas novada: — Valstij noteikti būtu jāpalīdz iedzīvotājiem, zaudējumus kompensējot kaut vai tikai daļēji. Situācija ir ārkārtas, dabas postījumi skāruši lielu reģionu. Arī mūsu mājas pagalmā nogāzās koks, tikai, par laimi, tas krita paralēli ēkai. Izskatās, ka sendienās cilvēki zināja, kur un kā kokus stādīt.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA un OĻĢERTS SKUJA