Gladiolas zied visās varavīksnes krāsās

— Audzēju 81 šķirni gladiolu, visas aug garās vagās, viena vaga pie otras, un arī vagošana notiek kā kartupeļiem. Ar gladiolām ir apstādīta ievērojama dārza daļa tepat Madonā, Rīgas ielā, — saka Velga Matvejeva.

Viņa agrāk ir strādājusi Maskavā Latvijas vēstniecībā. Pēc atgriešanās Madonā 2000. gadā, saņemot 130 latu pensiju, sapratusi, ka ar to izdzīvot būs grūti, izvēlējusies audzēt puķes — ne jau lielam biznesam, bet skaistumam un maizei. Ziediem jau ir veltīti apmēram astoņi gadi, un prieks, ka tie audzētājai par ieguldīto darbu stādīšanā, kopšanā un ravēšanā atmaksā ar skaistu ziedēšanu. 

— Neesmu nekāda dārzniece, bet man tā ir sirdslieta. Madonā sāku dārzā audzēt mārtiņrozes, gladiolas, bija tulpes, narcises, audzēju arī kāpostus. No vectēva mantojumā bija atstāts gandrīz hektārs zemes. Nebija tā, ka viss iesākās viegli un gludi. Gladiolu sīpoli bija jānopērk, un ļoti daudzi bija dārgi. Kad man vaicā, kāpēc tik daudz un dažādas šķirnes, atbildu, ka tā jau ir kā slimība labā nozīmē. Pašai prieks, kad puķes uzzied tik dažādas, un katrai ir savs skaistums. Ne jau velti skatos katalogos un izvēlos skaistākās, neparastākās gladiolas. Ir pat zaļas un tumši zilas, ar kruzuļainām ziedlapiņām un tonētiem vidiem. Man patīk visas, nevaru teikt, ka kāda šķirne vai krāsa ir mīļāka par otru. Piemēram, šķirne ‘Ķiršu liķieris’ — burvīga. ‘Marina Cvetajeva’, ‘Travuška Muravuška’ — ļoti daudz ir Krievijā selekcionēto šķirņu, — pastāsta Velga Matvejeva. Ar gladiolām izstādēs viņa nav piedalījusies, bet pati gan labprāt interesējas par visām jaunākajām šķirnēm.

Gladiolas šogad uzsāka ziedēt krāšņi, vien nesenās vētras laikā tām nācās izturēt stipro vēju, un kāda daļa puķu zobenu ir sakritusi vagās.

Skaistas ir gladiolas, kad tās pasniedz gan pušķī, gan arī pa vienai.

Dārzkope piebilst, ka katram dzīves gadījumam ir jāizvēlas savas krāsas puķes, jo parasti runā arī krāsas.

Velga Matvejeva atzīst: — Svarīgi, lai cilvēkam, saņemot dāvanā gladiolas, būtu prieks. Tāpēc arī vienmēr apjautājos, kam puķes tiek pirktas. Ja puķe griezta šorīt no rīta, tā ir svaiga un tiek pārdota svētkiem. Skaistas ir baltās gladiolas, bet parasti patīk puķes netradicionālākās krāsās.  

Audzētāja atklāj, ka šopavasar gladiolas tika iestādītas diezgan vēlu. — Visu maiju stādīju, jo sīpolu ir daudz, un puķes, lai arī audzēju vagās, nevar stādīt kā kartupeļus — katra ir saudzīgi jāieliek zemītē. Liels darbs jāiegulda arī kaitēkļu apkarošanā — laikus ir jānomiglo, un šogad ir tik daudz visādu kukaiņu, taureņu. Ja nemiglotu, būtu nekvalitatīvi ziedi. Ja audzē pārdošanai, tad ikviens novērtē kvalitāti. 

Daudzi interesējas par gladiolu sīpolu pareizu uzglabāšanu. Par to audzētāja pastāsta, ka svarīgi ir gladiolu sīpolus nogriezt, nomazgāt un izžāvēt. — Jāizžāvē kārtīgi, un es pat pirtiņu kurinu, lai izžūst. Pēc tam glabāju plus 4—5 grādu temperatūrā, bet, ja ir jau plus 10 grādu, tad savairojas tripsis. Nākamajā gadā tāds sīpols nevar uzziedēt, tam vairs nav spēka — pumpurs ir, bet tas paliek pelēks. Līdz ar to ir svarīgi sīpolu uzglabāšanas apstākļi. Par to visu jau var izlasīt grāmatās. 

Autors: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto