Nesen, makšķerējot Lazdonas ezerā, liels pārsteigums bija Ņinai un Mihailam Gorbenko, kad pludiņš strauji pazuda zem ūdens, makšķerkāts ielīka un kaut kas liels sāka vilkt prom pat laivu.
Kamēr Mihaila stiprās rokas turēja kātu, manevrēja ar auklu, Ņina airēja laivu zivs virzienā. Amūrs bijusi tik aktīva zivs, ka nācies pamatīgi un ilgi pacīnīties. Uz neliela āķa — parasts gaļas tārps, jo abi todien makšķerējuši raudas. Tāpēc brīnums, kā tāda zivs vispār varēja pieķerties, un tagad pat neticami, kā varēja to izvilkt ar tāda izmēra auklu un āķi, turklāt āķis bija aizķēries aiz vaiga (laikam zivij ļoti jutīga vieta).
Vienkārši veicās, jo zivs tika prasmīgi nokausēta, un tā padevās kādus 3 m no krasta.
— Visu mūžu dzīvojam pie Lazdonas ezera, te bieži makšķerējam, bet 6,5 kg liela zivs ir prāvākais loms, ko esam noķēruši. Turklāt tas ir baltais amūrs. Dzirdējām, ka savulaik ezerā ir ielaistas zivis, bet, kamēr neko tādu nenoķer, nešķiet, ka šādi lomi ir iespējami. Mihails gan pirms apmēram 6 gadiem Aiviekstē noķēra ap 8 kg smagu samu, — pastāsta Ņina.
Abi ir kaislīgi makšķernieki, turklāt makšķerē gan ziemā, gan vasarā, dodas arī uz Peipusa ezeru. Iecienīta vieta ir arī Kāla ezers, bet izrādās, ka arī Lazdonas ezers var sagādāt patīkamus pārsteigumus.
Autors: IVETA ŠMUGĀ
Foto no personiskā arhīva
Autors: IVETA ŠMUGĀ
Foto no personiskā arhīva