– Kā pavadījāt garās svētku brīvdienas, kas šogad ilga veselas piecas dienas? – vaicājām vakar Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Inta no Sauleskalna: – Kā var pavadīt svētkus Jāņa sieva un Jāņa māte? Protams, līgojām. Vispirms mājās, tad pie draugiem. Bija gan ugunskurs, gan viss pārējais, kā jau tādos svētkos pienākas. Laiks gan bija tāds, kā bija, un, atklāti sakot, vien iekšējs optimisms noturēja Jāņus pie svētku izjūtas. Vakar, aizvakar – tad jau bija labāki laikapstākļi, varēja šo to pa dārzu parosīties, tomātus siltumnīcā pačubināt, papriecāties par gurķīšiem, kam šāds laiks ļoti pa prātam.
Ainārs no Madonas:
– Kā citādi, protams, ģimenes lokā. Svētku vakarā līgojām tepat savās mājās Madonā. Līgas un Jāņa gan neviena mūsu lokā nebija, bet tāpat bija jauki un sirsnīgi. Pārējās divās dienās izbraucām ar sievu vienu loku pa Latviju – pa Vidzemes pusi, mazlietiņ Igaunijā iebraucām. Vārdu sakot, atpūtāmies.
Jānis no Madonas: – Jauki bija, sabrauca visi radiņi, bērni, mazbērniņi. Veselu nedēļu nodzīvoja, bet, tā kā man brālis ir Pēteris, svētki turpinās, tā teikt, no Jāņiem līdz Pēteriem. Kādreiz uz Jāņiem arī cepli dedzināju. Agrāk jau arī kokā varēja uzrāpties dažās sekundēs… Bet to jau var tikai jaunībā, prātīgi keramiķi šo darbu atliek uz vēsāku laiku, uz rudeni. Jāsagādā materiāli, arī darbi pamazām top.
Valters no Ērgļiem: – Nav ne vainas, vismaz kārtīgi atpūsties varēja, svētkus pasvinēt. Man draudzene ir Līga, tad jau bez līgošanas neiztikt. Citi sūdzas, ka par garu brīvdienas, es tā neteiktu – laiks jau ātri paskrien. Šodien vēl brīvs, bet rīt atkal sāksies darbi.
Ruta no Lazdonas:
– Svētki pagāja mierīgi, nav jau vairs tas vecums, kad īpaši trakosi. Bet uzlīgots tika, arī pīrāgi cepti, siers nogaršots. Man meita ir Līga un mazdēls – Jānis, bet viņi dzīvo tālu, Liepājā un nav nemaz tik vienkārši ciemos atbraukt. Un jaunajiem jau šādās reizēs savu darīšanu netrūkst. Taču svētku izjūta bija, un arī visi lielie darbi uz brīdi atlikti malā.
Aptauju veica
BAIBA MIGLONE