Pirms diviem gadiem Latvijā tika uzsākts mazo ērgļu barošanās pētījums ar videonovērošanas kameras palīdzību.
Videokamera tika uzstādīta pie putnu ligzdas Madonas rajonā, un pētījumus vadīja Teiču dabas rezervāta pētījumu daļas vadītājs Uģis Bergmanis. Tāpat kā aizpērn un pērn, arī šogad process turpinās, un interneta adresē www.pomarina.lv ikviens var sekot līdzi mazo ērgļu ligzdā notiekošajam. Redzēto bez tam iespējams arī komentēt.
Kāpēc tad tiek novērota mazo ērgļu ligzda? Projekta „Mazo ērgļu barības izpēte ar interneta kameras palīdzību" ietvaros pētnieki cenšas noskaidrot, kādus barības objektus un cik lielā skaitā mazie ērgļi pienes saviem mazuļiem. Līdz šim veiktie novērojumi rāda, ka galvenie barības objekti ir vardes, strupastes un citi peļveidīgie, arī kurmji.
Papildus barības pētījumiem ar videokameras palīdzību var novērot arī ērgļu ligzdošanas bioloģiju un uzvedību. Piemēram, savulaik ir izdevies dokumentāli fiksēt mazajam ērglim raksturīgo uzvedības izpausmi, ko dēvē par kainismu (vecākais mazulis nogalina jaunāko). Vairumā gadījumu mazie ērgļi izdēj divas olas, taču mazulis vienmēr izaug tikai viens – vecākais un jau sākotnēji stiprākais.
– Pagājušajā gadā putni nemaz netika līdz mazuļiem, bet šobrīd pārim ir izšķīlies mazulis, tāpēc aicinu tiešraidē skatīties procesus mazo ērgļu ligzdā, – „Stara" lasītājiem saka Dabas aizsardzības pārvaldes Teiču dabas rezervāta administrācijas plānošanas un ekspertīzes daļas vadītājs Uģis Bergmanis. Pēc reorganizācijas dabas aizsardzības struktūrā ornitologa ieņemamais amats ir tieši šāds. Komentārus par vērojumiem internetā ikviens interesents var izteikt Dabas aizsardzības mājas lapā www.daba.go.lv, kur jau izveidojies aktīvs fanu klubiņš.
– Šogad mazo ērgļu pārim bija divas olas, – turpina Uģis Bergmanis. – Viena ola bija bojāta, to ērgliene saknāba un apēda, bet no atlikušās olas izšķīlās mazulis, kas tagad ir divas nedēļas vecs (attēlā).
Kā apliecina pētījumi, Latvijā ligzdo apmēram piektā daļa no visas pasaules mazajiem ērgļiem (vairāk nekā 3000 pāru), tādēļ esam īpaši atbildīgi par šīs sugas likteni.
Autore: INESE ELSIŅA