Otrdien, 28. augustā, būvkompānija „Latvijas energoceltnieks" (LEC) rīkoja ārkārtas mediju brīfingu, kurā plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tika informēti par konflikta situāciju ar Cesvaines pašvaldību.
Par būvkompānijas viedokli „Staru" informē LEC pārstāve Inga Skuja: – Ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, kopš ekspluatācijā nodota jaunuzceltā Cesvaines vidusskola, taču līdz šim brīdim Cesvaines pašvaldība nav apmaksājusi paveiktos skolas celtniecības darbus.
Uz šo brīdi Cesvaines pašvaldība būvkompānijai LEC ir parādā vairāk
nekā 2 milj. latu, neskaitot soda procentus. Būvkompānija uzskata, ka
neizpildītās saistības liecina par pašvaldības vadītāju iespējamu
ļaunprātīgu rīcību, uzņemoties objekta būvniecību, par kuru nevar
norēķināties.
Kāpēc pašvaldība slēdz tik nozīmīgu līgumu, ja īstenībā viņiem nav naudas? jautā būvkompānijas LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals (attēlā), norādot, ka šobrīd par paveiktajiem celtniecības darbiem, kas ilguši gandrīz 2 gadus, uzņēmumam samaksāts mazāk par pusi no līguma kopējās summas.
„Stars" aicināja Cesvaines domes priekšsēdētāju Vilni Špatu komentēt šos izteikumus.
– Ir jāsāk runāt pavisam no otra gala, par to, kā viss process sākās, – saka domes priekšsēdētājs. Vilnis Špats uzsver, ka bija paredzēts uzbūvēt skolu kopā ar ielu vienā būvniecības kārtā, bet ministrija uzskatīja, ka šis projekts ir par dārgu, un lūdza sadalīt kārtās, rezultātā plāns par ielas izbūvi tika atcelts. Tagad, lai nokļūtu pie skolas, ir jābrien pa dubļiem.
– Mēs, saskaņojot ar ministriju, aizsākām tikai vienu projekta kārtu, lai gan viss šis projekts ir iekļauts valsts investīciju programmā, un tam no valsts ir paredzēti līdzekļi, kur bija iekļauta arī mūsu daļa – 200 tūkstoši latu. Tādēļ mēs ņēmām kredītus un esam ieguldījuši pat vairāk, nekā plānots, bet no valsts esam saņēmuši tik, cik esam saņēmuši. Un valstī dala naudu, kā jau televīzijā tika izteikts, pēc īpašiem principiem. Valdība zināja, ka skola jānodod ekspluatācijā un ka vajag 2 vai pat 2,5 miljonus latu, bet iedeva tikai 400 tūkstošu.
LEC pārstāve I. Skuja ziņo, ka, vērtējot Cesvaines pašvaldības rīcības motīvus, P. Dzirkals norāda – notikušais liecina par iespējamu Cesvaines pašvaldības avantūru un publiski parāda shēmu, kā pašvaldība var apkrāpt uzņēmēju.
V. Špats: – Kāda tur avantūra? Visai sabiedrībai taču ir zināma lietu attīstība. Ugunsgrēks pilī un visi tam sekojošie notikumi. Tad jau tā ir arī avantūra no viņu puses, jo kāpēc tad viņi slēdza līgumus ar avantūristiem? Manuprāt, viņi tagad ir nedaudz nobijušies, ka noslēguši šādu līgumu, bet līguma nosacījumi taču bija zināmi iepriekš un arī procedūras laikā, un tur arī bija minēts, ka būvkompānijai bija jābūt spējīgai kreditēt būvniecības darbus vismaz par 1,9 miljoniem latu. To viņi arī ir izdarījuši, summa ir nedaudz lielāka – divi miljoni. Šis punkts līgumā tika iekļauts tieši ar tādu domu, zinot, ka mūsu valdības ļoti bieži mainās pēc politiskās pārliecības. Viena valdība apsola kaut ko, nākamā vairs neapsola. Lai skola vispār tiktu uzbūvēta, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) šāds punkts tika iestrādāts līgumā.
Vairāk laisiet laikrakstā STARS. 30.08.2007.
Autore: GITA SILIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto