– Mamma teic, ka es esot jau piedzimis teju vai ar pieauguša cilvēka domāšanu un nopietnību, – joko Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ)12.b klases skolnieks PĒTERIS ROZENBAKS, un viņai nevar nepiekrist. Kamēr tik daudzi vidusskolēni skolas gadus uzskata par nepelnītām mocībām, citi paralēli mācībām sevi pierāda pat valstiskā līmenī un uzrāda izcilus sasniegumus ne tikai vienā, bet vairākās jomās.
Pie tādiem viennozīmīgi pieder arī Pēteris, kas sarunas laikā gan joko, gan apspriež savus hobijus, taču ik pa laikam to ievirza nopietnākā gultnē, kas liek saprast –
pretim sēž dzīvesgudrs, loģiski domājošs un reizē vēl pārsteidzoši jauns cilvēks. Vēl mulsinošāks par viņa vecumu ir daudzo sasniegumu un ievērojamu veikumu saraksts –
Pēteris Rozenbaks ir piedalījies Baltijas valstu ģeogrāfijas olimpiādē (bronza), rādījis teicamu sniegumu Centrāleiropas reģionālajā starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Polijā. Šogad vidusskolēns ir ieguvis 1. vietu starpnovadu vēstures, politikas un tiesību un ģeogrāfijas olimpiādēs, 3. – starpnovadu bioloģijas olimpiādē, 1. vietu – valsts politikas un tiesību olimpiādē, 3. vietu – valsts ģeogrāfijas olimpiādē, kā arī gatavojas piedalīties starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Taivānā. Pēteris ir ēnojis Eiroparlamenta deputāti Inesi Vaideri Briselē, ASV vēstniecības darbiniekus un šogad guva iespēju sekot līdzi pat Valsts prezidenta Valda Zatlera dienas gaitām. Jaunietis ir arī paspējis būt redaktors skolas avīzē „Maģiskā" un ilgstoši ir to Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolas dalībnieku vidū, kas cīnās par pirmajām vietām katrā sacensībā. Arī ar mūziku jaunietis ir uz „tu" – viņš dzied MVĢ korī un kopā ar vienaudžiem vasarā dosies uz Dziesmu svētkiem.
– Tavi daudzie panākumi ir ļoti iedvesmojoši un noteikti dara lepnus gan vecākus, gan skolu.
– Cenšos nest tālāk MVĢ vārdu, jo tā ir ļoti laba skola. Pirms tam mācījos Trikātas pamatskolā, kas ir samērā patālu no Madonas. Dzimis gan esmu madonietis, taču vēlāk ģimene pārvācās uz Beverīnas novadu. Daļēji nopelns tajā, ka pārnācu uz Madonu, ir ģeogrāfu skolai, jo, piedaloties tās konkursos, ievēroju, cik labi panākumi ir MVĢ. Protams, man bija izvēle starp Valmieras Valsts ģimnāziju un MVĢ, bet nosliecos par labu otrajai un savu izvēli neesmu nožēlojis. Jā, tas nozīmēja atsevišķas dzīves sākšanu no vecākiem, bet vismaz reizi mēnesī cenšos pie viņiem aizbraukt. Gluži patstāvīga dzīve man Madonā tomēr nav, jo dzīvoju pie radiniekiem, tāpēc nejūtu, ka būtu pārāk ātri iemests lielajā dzīvē.
– Vai esi jau izvēlējies studiju programmu un augstskolu?
– Sevi nākotnē redzu Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, visticamāk – studējot ģeoloģiju. Tā ir visnodrošinātākā nozare ar vislielākajām darba iespējām, turklāt tā sevī ietver pētniecības un atklāšanas procesu. Tāpat ģeoloģija ir tuvu saistīta ar dabu. Pēc idejas es varētu studēt arī vides zinātni, taču, ēnojot studentus, novērojot viņu ikdienu, mācības un ievācot informāciju, sapratu, ka tā man nebūs tik tuva kā ģeoloģija.
– Domājot par nākotni esi rūpīgi sagatavojies un neesi atstājis vietu nepatīkamiem pārsteigumiem?
– Bez sagatavošanās nekas nenotiek. Es neesmu tāds cilvēks, kas mēģina kaut kam izšļūkt cauri, cerot, ka būs labi. Man vajag pamatojumu. Arī labs mākslinieks nevar tikai improvizēt, lai gūtu panākumus, ir arī iepriekš darāmajam jāsagatavojas.
Uzskatu, ka cilvēka dzīvē nopietnībai un brīvības izjūtai jābūt līdzsvarā. Es brīvāk izpaužos tikai tuvāko cilvēku lokā. Savukārt, domājot par nākotnes plāniem, esmu runājies ar tiem studentiem, kas jau studē Ģeogrāfijas fakultātē. Tādā ziņā Ēnu dienas augstskolās ir ļoti praktisks veids, kā uzzināt par studijām plašāk un, tā teikt, no pirmavota. Šogad ēnoju MVĢ absolventu un biju ļoti apmierināts ar uzzināto.
– Vai šī apzinība un loģiskā domāšana ir pārmantota no vecākiem vai tomēr iegūta dzīves laikā?
– Par to pat zinātnieki gadu desmitiem strīdas, cik liela nozīme cilvēka raksturā un inteliģences līmenī ir audzināšanai, iedzimtībai un sabiedrības ietekmei. Es teiktu, ka tas ir visu šo apstākļu kopums. Protams, ir dažas īpašības, kas var tikt ģenētiski pārmantotas. Jāteic, ka gan manai mammai, gan vecmammai skolā bija tikai labas un teicamas sekmes – varbūt tas ir iedzimts vai arī mūsu ģimenē ir tādi audzināšanas principi, ka jābūt apzinīgiem. Nevaru gan atcerēties tādu brīdi, kad vecāki būtu man teikuši – tev ir jāmācās, tev vajag labas sekmes. Manuprāt, tas nozīmē, ka audzināšana bijusi ļoti laba, bez liekas kaut kā uzspiešanas. Ja runājam par sabiedrības ietekmi cilvēka dzīvē un izvēlēs, tā jau automātiski tev liek censties izcelties, būt labākam, pārspēt konkurentus. Taču tas neapšaubāmi ir atkarīgs no tā, cik cilvēks pats vēlas būt veiksmīgs un derīgs sabiedrībai. Savā dzīvē to novēroju tajā pašā ģeogrāfu skolā – kad apkārt ir daudz gudru cilvēku, tevī mostas sacensības gars un vēlme izdarīt vēl labāk. Pārsvarā man arī patīk visu darīt individuāli, bet varu sastrādāties arī komandā, ja tā ir labi organizēta.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 15.05.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto