Madonas, Ērgļu, Lubānas, Varakļānu novada teritorijās ir vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, uz kurām attiecas "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (stājās spēkā 31. martā).
Noteikumi attiecas uz teritorijām, kurās nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: dabas parki "Kuja", "Aiviekstes paliene", "Gaiziņkalns", "Ogres ieleja", dabas liegumi "Jumurdas ezers", "Nesaules kalns", "Lielais Pelečāres purvs", "Lielsalas purvs", "Ilziņa ezers", "Barkavas ozolu audze", "Kāla ezera salas", "Kapu ezers", "Palšu purvs", "Vesetas palienes purvs", Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus.
Noteikumos ir būtiska lieta, kā nebija iepriekš, ka dabas parkos, dabas liegumos, aizsargājamo ainavu apvidos meža zemēs aizliegta mežsaimnieciskā darbība no 15. marta līdz 31. jūlijam (putnu ligzdošanas periodā), izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, bīstamo koku ciršanu un novākšanu.
Dabas liegumos izmaiņas izdarītas attiecībā uz aizliegumu meža zemēs atjaunot mežu, stādot vai sējot. Nedrīkst arī ierīkot jaunas medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, kā arī ievest un izgāzt dabas lieguma teritorijā lauksaimniecības un pārtikas produktus. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai, pieļaujama automātisko barotavu izmantošana vietās, kur tas neapdraud dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
Dabas parkos jaunie noteikumi paredz iepriekš nebijušu lietu, ka aizliegts cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, izņemot bīstamos kokus.
Aizsargājamo ainavu apvidos noteikumos izdarītas visbūtiskākās izmaiņas: aizliegts cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē, veikt kailcirti dumbrāja un liekņas meža augšanas apstākļu tipos egļu un melnalkšņu audzēs, kā arī visās ozolu un ošu audzēs. Maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir trīs hektāri.
Noteikumos iestrādāti nosacījumi vēja elektrostaciju būvei, virszemes un zemūdens reljefa mainīšanai, ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnijas un gultnes mainīšanai, peldošu ēku un ēku uz pāļiem būvniecībai, lauksaimniecības un pārējās zemes sadalīšanai atsevišķos zemes gabalos, kā arī ierobežojumu noteikšanai informācijas izplatīšanai par aizsargājamo sugu dzīvotnēm un biotopiem.
Noteikumi nosaka arī to, ka aizsargājamajās teritorijās aizliegts audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus un izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā.
Arī attiecībā uz dabas pieminekļiem noteikumos ir izmaiņas: vairākām koku sugām mainījušies izmēri, no kuriem koki tiek atzīti par aizsargājamiem; piemēram, ozols, kura apkārtmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla nav mazāks par 4,0 m, nu būs uzskatāms par dižkoku – līdz šim tie bija 5 m. Savukārt par dižakmeņiem uzskatāmi laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru. Saskaņā ar noteikumu prasībām ir aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārvietot. Tāpat noteikumos atrunāta kārtība, kādā ir pieļaujama aizsargājamā koka nociršana un bīstamo koku nociršana aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamās alejās.
Pilns noteikumu teksts atrodams laikraksta "Latvijas Vēstnesis" 30. marta numurā. Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" atzīti par spēku zaudējušiem.
Autore: DACE RĀCENE,
Madonas virsmežniecības
inženiere vides aizsardzības jautājumos