Kalsnavas pamatskolā īstenojas pilotprojekts, kur jaunu pieeju mācību saturam skolēni apgūst dabaszinībās – ķīmijā, fizikā, bioloģijā, arī matemātikā. Tas ir Eiropas Sociālā fonda atbalstīts projekts „Dabaszinātnes un matemātika", kas paredz dabaszinību kabinetu modernizēšanu. Valstī kopumā ir 14 pamatskolu, kuras iesaistījušās projektā, Madonas reģionā Kalsnava ir vienīgā.
Projekta ietvaros ir saņemts moderns un jaudīgs aprīkojums, kabinetu remonts un mēbeļu iegāde veikta par Kalsnavas pagasta pašvaldības līdzekļiem.
– Projektā iesaistījāmies mācību gada sākumā, – „Staram" pastāstīja skolas direktore Gunta Lapsa. – Septembrī projekta pārstāvji atbrauca aplūkot, kā strādājam, un izteica vēlmi, ka 21. gadsimta tehnoloģijas nevar likt 20. gadsimta telpās. Vietējā pašvaldība atrada naudu, un telpas izremontējām. Šobrīd fizikas, ķīmijas, bioloģijas kabinets, kā arī matemātikas kabinets ir ieguvis jaunu veidolu.
Projektā bioloģijas priekšmetā iesaistījusies skolas 7. klase, matemātikā – 7. klase, bet fizikā – 8. klase. – Nākamajā gadā ar šīm klasēm iesim soli tālāk, – komentēja ķīmijas un bioloģijas skolotāja Laila Štāle. – Projekta ilgums ir divi gadi. Katrs no trim projektā iesaistītajiem skolotājiem – matemātikas skolotāja Aiva Igaune, bioloģijas skolotāja Laila Štāle un fizikas skolotāja Valentīna Anspoka – konkrētajā klasē strādā savā mācību priekšmetā. Tiek aprobēti mācību materiāli, kādi nākotnē būs visās Latvijas pamatskolās.
– Sabiedrībā mainās domāšana, mainās mācību process, – sarunā iesaistījās projekta vadītāja Regīna Makovska. – Līdz šim vienīgais gudrais, kas vadīja mācību stundu, bija skolotājs, tagad skolēns pats iegūst zināšanas, skolotājs tikai palīdz – viņam ir virsvadītāja loma. Līdz ar to projekts virzīts uz interaktivitāti, stundās pārsvarā ir grupu darbs, pētnieciskais un radoši analītiskais darbs. Projekta galvenā doma – lai bērniem ir interesanti, lai frontālais darbs nenospiež individualitāti un bērna „kāpēc" turpinās līdz 9. klasei.
Skolotāja Štāle neslēpa, ka reizē ar skolēniem mācās arī skolotāji. „Braucam uz apmācību kursiem Rīgā, darbojamies ar modernām iekārtām, izspēlējam spēles, esam skolēnu vietā. Tas nebūt nav viegli, viss tiek apgūts pamazām."
Projekta ieviesēji vairākkārt pabijuši arī Kalsnavā – piedalījušies stundās, analizējuši redzēto. Skolotāji regulāri piedalās semināros, kur savā starpā pārrunā stundu jauno saturu, līdz ar to projekts īstenojas 14 pilotskolu dialogā.
Taujāju arī par materiālajām vērtībām, kas īsti ir iegūts. – Fizikā 24 bērniem varam piedāvāt darbu ar sensoru komplektu, termometru komplektu, optikas, elektrības komplektu, – atklāja Laila Štāle. – Ir jauni mikroskopi, kas domāti dažādiem preparātiem – gan nelieliem, gan tādiem, kuros var apskatīt mušu.
Īstenībā visu iegūto uzskaitīt nemaz tik ātri nevar, svarīgākais, ka jaunais aprīkojums noder ne tikai projekta klasēm, to izmanto visa skola. Arī mazie bērni var nākt uz kabinetu un strādāt, var nepieciešamo paņemt un doties uz savu klasi.
Regīna Makovska piebilda, ka matemātikas kabinetā ir uzstādīta interaktīvā tāfele, kas ir jaunākā, modernākā, kāda Latvijā šobrīd pieejama; otra interaktīvā tāfele skolai bija jau iepriekš. Apmācības formas matemātikā tagad ir citas: skolēni veic laboratorijas un pētnieciskos darbus, notiek darbs pie interaktīvās tāfeles.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.04.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
LINDAS ŪDRES foto