Vācija, ASV, Krievija, Kanāda, Šveice… Neapšaubāmas ziemas sporta veidu lielvalstis. Ja runā par bobsleju, tad jo īpaši, jo šis sporta veids prasa ne vien pašu sportistu fizisko un intelektuālo sagatavotību, bet arī milzīgus finansiālos resursus bobsleja kamanu tehniskai funkcionalitātei, treniņprocesam un pašām sacensībām. Protams, Latvija šo resursu kontekstā nevar konkurēt ar minētajām valstīm, taču, pateicoties sportistu, treneru milzīgai pašatdevei, darba spējām, pat fanātismam, Latvija ne vien spēj konkurēt, bet arī uzvarēt, būt starp līderiem. Ļoti patīkami, ka viens no izlases panākumu kaldinātājiem ir mūsu novadnieks – barkavietis RAIVIS BROKS, startējot kā Edgara Maskalāna pilotētās ekipāžas stūmējs.
Sastapts Barkavā, Raivis labprāt dalījās iespaidos par nule kā pārdzīvoto Vankūveras Ziemas olimpiskajās spēlēs un ne tikai.
– Raivi, bobslejā sportisti parasti ienāk no vieglatlētikas, tu esi sasniedzis atzīstamus rezultātus desmitcīņā. Kā vispār nonāci lielajā sportā?
– Godīgi jāteic, ka vēl pirmajās klasītēs ar sportu vairāk biju uz „jūs", nevis „tu". Mācījos tepat Barkavas pamatskolā, kur par sporta skolotāju strādāja Mirdza Tomiņa. Pamazām sāka aizraut arī sports – pirmsākumos dažādas stafetes, tautas bumba; vēlāk volejbols, basketbols. Turklāt, nebija tā, ka aizrāva tikai viens sporta veids vai kāda atsevišķa disciplīna. Vienlīdz patika viss sporta veidu klāsts.
– Un tālāk ceļš veda uz Murjāņiem?
– Nē, Murjāņos vispār neesmu skolojies. Pēc Barkavas mācījos Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, un sacensībās nācās pārstāvēt Jēkabpils, ne Madonas rajonu. Pēc koledžas iestājos Latvijas Universitātes Psiholoģijas fakultātē, iegūstot diplomu sporta un veselības izglītības specialitātē. Desmitcīņā pirmie starti, pirmās treniņnometnes – Jēkabpils laikā.
– Kādas sportiskās virsotnes izdevās sasniegt vieglatlētikā un, runājot par desmitcīņu, kādas bija ,,kroņa'' disciplīnas? Kā nonāci bobslejā?
– Desmitcīņā personīgais rekords ir 7310 punktu, kas atbilst sporta meistara normai. No disciplīnām varbūt jāizceļ augstlēkšana, kur pārvarēts 2,07 m augstums. Arī lodes grūšana, sprints, tāllēkšana. Respektīvi – spēka un ātruma disciplīnas. Nokļūšana bobslejā savā ziņā bija pašsaprotama – bobsleja sabiedrība ļoti labi zina, kas notiek vieglatlētikas pasaulē. Tiku uzaicināts uz treniņnometni un jau tajā pašā gadā startēju Eiropas un Pasaules kausa izcīņas posmos.
– Līdz šogad debitēji olimpiskajās spēlēs. Lūdzu, pastāsti par dramatisko Vistleras trasi, par to, kas notika komandā pēc tam, kad uz operāciju galda bija jāgulstas pirmās ekipāžas pilotam Jānim Miņinam.
– Vistleras trase tiešām ir bīstama. Krita ne vien pastarīši, bet arī līderi. Otrajā braucienā divās virāžās tuvu kritienam bijām arī mēs – rezultātā 13. vieta braucienā un 11. kopvērtējumā. Nākamgad Vistlerā ir paredzēts pirmais Pasaules kausa izcīņas posms, un, cik man zināms, daudzas ekipāžas tajā nestartēs tieši trases bīstamības dēļ. Uz šī fona mūsu Edgara Maskalāna pilotētās ekipāžas izcīnītā 8. vieta divniekos un 11. vieta četriniekos ir jāvērtē ar plusa zīmi. Grūti prognozēt, kā būtu klājies Jānim Miņinam. Lai arī ārsti viņam norādīja, ka nedrīkst sēsties bobsleja kamanās pāris dienu pēc operācijas, Jānis mēģināja cīnīties. Var jau sportistu saprast – tomēr olimpiāde sporta dzīvē ir četrgades lielākais notikums. Diemžēl, nekas jau labs no tā neiznāca. Protams, nevar noliegt faktu, ka komandā valdīja spriedze un pat neziņa – kurš startēs, kuram olimpiāde būs beigusies vēl neiesākusies. Bija jau arī kāda asāka vārdu apmaiņa, taču uzskatu, ka to nevajag dramatizēt. Tomēr ir jāsaprot gan sportistu, gan treneru emocionālais stāvoklis, un ceru, ka šie konflikti atrisināsies bez tālejošām sekām.
– Četrinieku sacensībās uzvarēja ASV ekipāža, ko pilotēja Stīvens Holkombs. Paši ierindojāties, kā jau teici, 11. vietā. Vai bija iespējams „aizķert" pirmo desmitnieku, un cik sekunžu simtdaļas tika atstātas startā, cik – trasē?
– Runājot par Holkomba uzvaru, jāteic, ka divnieku bobu viņš vadīja šausmīgi. Pat radās iespaids, ka trase nav apgūta un tā pilotam sagādā pamatīgas problēmas. Turpretī četrinieku Stīvens vadīja praktiski bez kļūdām, trasi veica tīri, arī starta laiki fantastiski. To summējot, arī pelnīts olimpiskais zelts. Kas attiecas uz pašu izcīnīto 11. vietu, jāteic, ka tā bija samērā likumsakarīga. Iespējams, ja visos braucienos starta laiks būtu kā labākajā – 4,82 sekundēs, nebūtu kļūdas otrajā braucienā, kādu vietu pakāptos augstāk. Tomēr tā ir tikai retorika. Sportisko rezultātu bobslejā nosaka nianšu kopums. Ņemot vērā nedienas ar Jāni Miņinu un pirmo izlases ekipāžu, jāuzskata, ka olimpiskās ugunskristības ir izturētas, bet Edgars Maskalāns sevi ir apliecinājis kā pasaules līmeņa pilots, īpaši atzīmējot 8. vietu divnieku sacensībās.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.03.2010.
Ar Raivi Broku sarunājās GUNVALDIS TARVIDS
Foto no personiskā arhīva