– Kādas ir jūsu domas par 8. marta – Starptautiskās sieviešu dienas – atzīmēšanu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Anta no Biksēres: – Ziedus vēl neesmu saņēmusi, ar tiem pa aukstumu neviens vēl nav nācis, bet pirmie apsveikumi īsziņu veidā pa telefonu gan ir jau pienākuši. Manā skatījumā, 8. marts ir jauki svētki. Atceros, kā vēl skolas gados puikas ar pūpoliem sveica meitenes, kā zīmējām sienasavīzes. Katrā ziņā man patīk šie svētki. Citi gan saka, ka tie nāk no padomju laikiem, bet tos jau sāka svinēt krietni agrāk, būs jau 100 gadu pagājuši.
Inārs no Bērzaunes: – Es vairāk esmu par to, lai 8. marts atkal būtu svētki, jo tie nav politiski svētki. 8. martā jau atceras un godina sievieti. To taču dara neatkarīgi no tā, kāda ir valsts iekārta. Sievietes darbavietās tāpat tiek sveiktas, neatkarīgi no tā, vai 8. marts ir vai nav oficiāli svētki.
Kārlis Galejs no Rīgas: – Es domāju, tas ir ļoti labi, ja šajā dienā sievietēm tiek dāvināti ziedi. Tā ir viena no interesantām lietām, ko no padomju laikiem, kad 8. marts tika svinēts ļoti plaši, ir vērts paturēt. Tā ir interesanta svētku tradīcija, ko daudzi svin, neatkarīgi no tā, vai valsts tos atzīst vai ne. Arī es šodien nopirkšu ziedus, lai apsveiktu mammu Cesvainē.
Madoniete Smaida: – Mana attieksme ir tikai pozitīva. Šajā dienā man vienmēr tiek dāvināti ziedi, jo 8. marts man ir dubultsvētki – tā ir arī mana dzimšanas diena. Šajā dienā galvenais ir atcerēties, jo ne visas sievietes ir mātes, ne visām šis prieks ir iespējams. Varbūt 8. martu pat varētu atkal noteikt kā svētku dienu, tie taču ir tik vēsturiski svētki, jau 100 gadu pagājuši, kad, pateicoties Klārai Cetkinai un Rozai Luksemburgai, tika pieņemts lēmums tos atzīmēt.
Valdis no Kalsnavas: – Es esmu par Mātes dienu. Kaut arī ne visas sievietes ir mātes, tomēr māte jau ir katram. Es domāju, ka akcents būtu jāliek tieši uz Mātes dienas atzīmēšanu. Manuprāt, Mātes diena ir svētki, kas vēl maz tiek svinēti.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA