Nu jau vairāk kā pusgadu Madonas pilsētas domes sociālajā dienestā strādā Mārtiņš Jakovļevs. Viņa atbildības joma ir darbs ar ģimenēm, ar bērniem un skolēniem.
Pats Mārtiņš uzskata, ka šāda štata vienība sociālajā dienestā bija nepieciešama, un ne jau tāpēc, lai viens cilvēks tiktu nodrošināts ar darbu, bet gan tādēļ, ka darba lauks ir ļoti plašs un daudzas problēmas sabiedrībā ļoti sasāpējušas.
– Es priecājos, ka pilsētas dome spēra šo soli, lai gan darāmā pietiktu vēl dažiem cilvēkiem, jo īpaši pēc Madonas novada izveidošanas. Man galvenokārt nākas strādāt ar ģimenēm, kurās ir bērni. Darbs ir komplekss, jo divu vienādu gadījumu un vienādu cilvēku nav, – stāsta Mārtiņš Jakovļevs.
Viņš atzīst, ka atbildēt uz jautājumu, kāpēc nolēmis kļūt par sociālo darbinieku, nav viegli. Jau sākumā bija skaidrs, ka tas nebūs darbs, ar kuru kļūt ļoti turīgam.
– Cilvēkiem ir dažādas vērtības. Vieni uzsvaru liek uz materiālajām, kuras, atzīšos, arī man nav mazsvarīgas, jo ikviens vēlas nodrošināt savas pamatvajadzības. Es uzsvaru lieku uz mazliet citām vērtībām. Varbūt esmu naivs, taču manī ir vēlme palīdzēt cilvēkiem, un tāpēc esmu šajā amatā.
Bez tam man patīk darbs ar ģimenēm un bērniem, – neslēpj sociālā dienesta speciālists.
Darba viņam ir ļoti daudz, jo ne vienmēr visu iespējams atrisināt konkrētā konsultācijām atvēlētā laikā. Mācību gada laikā viņam visbiežāk nākas strādāt ar bērniem, kuru sekmes un uzvedība skolā rada problēmas, kā arī ar skolēniem, kuri kavē skolu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 16.08.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto