Gundegai Feldmanei-Zānei ir noslēgts līgums ar SIA "Gaiziņkalns 1" īpašnieci Inesi Apeli, ka viņa saimnieko Gaiziņkalnā pašnodarbinātās personas statusā, ļaujot rīcības brīvību, turpinot jau uzsākto darbu tūrisma uzņēmumā.
Pirmā ziema Gaiziņkalnā
Jau labu laiku Gundega kopā ar vīru Valdi no Anglijas ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Apeļu ģimeni Gundega pazīst vairāk nekā 20 gadu, un pērnvasar Inese Apele, kas vecāku veselības dēļ izlēma atgriezties Amerikā, piedāvāja viņai pamēģināt saimniekot Gaiziņkalnā. Piedāvājums tika pieņemts. Gundega ar dzīvesbiedru Bērzaunes pagasta "Lejas Gaiziņos" dzīvo un saimnieko kā nomnieki tikai kopš pagājušā gada oktobra, un šī ir pirmā īstā ziema, ko nākas pavadīt, organizējot atpūtu Gaiziņa nogāzē, ko sauc par "Dāmu paradīzi". Mūsu saruna norisinājās februāra sākumā, kad notika gatavošanās Valentīndienas pasākumam, kas te iedibināts jau Ineses Apeles laikā. – Skanēs mūzika, pie mums atbrauc 50 skolēnu grupa no Āgenskalna ģimnāzijas. Nesam klāt matračus, lai visus izguldinātu. Ziema ir izdevusies, slēpot pie mums brauc pa darbdienu vakariem. Diezgan daudz jauniešu te ierodas arī no Jēkabpils puses, no Rīgas. Esmu sapratusi arī to, ka blakus ir Lido kalns, un pārsvarā slēpotāju masas pulcējas tur, kur labāks serviss. Pie mums kaut ko tādu attīstīt ir grūtāk, bet ir, kas izvēlas arī Gaiziņkalnu. Protams, nav patīkami dzirdēt kritiku, kad kāds mūs salīdzina ar Lido kalnu.
Jauniešu mītnes statusā
Pagājis neilgs laiks, kopš Gundega kļuvusi par SIA "Gaiziņkalns 1" saimnieci, dzīvo Gaiziņkalnā un ir apjautusi, kas tā ir par vietu, ko te gribētos pārmainīt, bet kā izskatās realitātē.
– Pirmās divas, trīs nedēļas valdīja tāda kā eiforija par to visu, ko šeit plānojam, ko varētu izdarīt, jo esmu saņēmusi visas pilnvaras. Pirmais – bija jāsakārto virtuve, jo tā bija maziņa. Inese savulaik bija atteikusi sanitāro uzraudzību, un virtuve vairs nedarbojās. Speciālisti, pie kuriem aizgāju, sacīja, ka zinot situāciju "Lejas Gaiziņos", ieteica, kas ir jāpārveido. Līdz ar to veicām mazu remontu, bet joprojām virtuve nav ideāla. Sākumā vispār bija jāizdod diezgan daudz naudas, lai varētu ko sākt. Arī Anglijā ir uzraudzība, bet nav tik stingra. Anglijā šo vietu sauktu par Youth hostel (jauniešu viesnīca). Tāpēc jau ir izvēle, kur pārnakšņot – var doties arī uz pili. Pati "Ķirsona muižā" esmu bijusi tikai vienreiz. Šeit viss vēl ir tā, kā padomju laikos, un man jau iesaka, lai daudz ko atstāju nevis kā defektu, bet efektu. Jauniešu hostelis piedāvā 43 gultasvietas, bet ir iespējas pārnakšņot arī lielākam skaitam cilvēku, jo jaunieši nereti gatavi nakšņot kaut uz matrača, lai tikai būtu lētāk.
Sanitāro mezglu gan domāts sakārtot, – telpās ļauj ieskatīties saimniece Gundega.
Viņasprāt, uz Gaiziņkalna atpūtas bāzi brauc ne jau turīgākie cilvēki, un ko gan tagad daudz noplēsīsi. Situācija nav tā vieglākā ne pakalpojumu sniedzējiem, ne ņēmējiem.
Viņa par visu to, ko nākas mācīties, saka: – Pati protu likt malku krāsnī, vēl tikai neesmu iemācījusies skaldīt. Uz slēpēm un snovborda dēļa gan laikam nekāpšu. Bet kas zina…
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.02.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto